Skarbā realitāte: mūsdienu paaudzes, visticamāk, nenodzīvos līdz 100 gadiem

Simtgadīgs mūžs nav domāts visiem. Paredzamā dzīves ilguma pieaugums, kas 20. gadsimtā aktīvi palielinājās, pēdējās desmitgadēs acīmredzami ir palēninājies un neatgriezīsies iepriekšējā tempā. Pie šāda secinājuma nonākuši Eiropas pētnieki, analizējot datus no 23 valstīm ar augstiem ienākumiem un zemu mirstību, ziņo laikraksts "Independent".

Pētījuma rezultāti tika publicēti amerikāņu zinātniskajā žurnālā PNAS (ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas oficiālajā publikācijā).

Pētījuma galvenais secinājums ir tāds, ka neviena paaudze, kas dzimusi laikā no 1939. līdz 2000. gadam, vidēji nespēs nodzīvot līdz 100 gadiem.

"Nepieredzētais dzīves ilguma pieaugums, ko mēs sasniedzām 20. gadsimta pirmajā pusē, visticamāk, neatkārtosies pārskatāmā nākotnē. Ja netiks panākti nekādi sasniegumi, kas varētu būtiski pagarināt cilvēka dzīves ilgumu, paredzamais dzīves ilgums joprojām nesasniegs straujo pieaugumu, kas bija vērojams 20. gadsimta sākumā, pat ja pieaugušo izdzīvošanas rādītāji palielināsies divreiz ātrāk, nekā mēs prognozējam," sacīja pētījuma līdzautors Hektors Pifarre i Arolass no Viskonsinas-Medisonas universitātes (ASV).

20. gadsimta pirmajā pusē (1900.-1938. g.) paredzamais dzīves ilgums ar katru jauno paaudzi palielinājās par aptuveni pieciem ar pusi mēnešiem. Kamēr 1900. gadā vidējais paredzamais dzīves ilgums personai, kas dzimusi valstī ar augstiem ienākumiem, bija 62 gadi, personai, kas dzimusi tikai 38 gadus vēlāk, tas bija 80 gadi.

Nākamajām paaudzēm, kas dzimušas laikā no 1939. līdz 2000. gadam, pieaugums palēninājās līdz aptuveni trim mēnešiem.

“Šis samazinājums lielā mērā ir saistīts ar to, ka iepriekšējo paredzamā dzīves ilguma pieaugumu noteica liels izdzīvošanas pieaugums ļoti jaunā vecumā,” sacīja Hosē Andrade, vēl viens pētījuma autoriem no Maksa Planka Demogrāfisko pētījumu institūta.

Pētnieki cer, ka viņu atklājumi palīdzēs valdībām plānot veselības aprūpes, pensiju un sociālo politiku.