Varas iestādes vāc anonīmas sūdzības par bezdarbniekiem

Somijas sabiedriskais medijs “Yle” vēsta, ka valstī informāciju, tostarp anonīmi, var sniegt gan privātpersonas, gan valdības iestādes.

Darba tiesību profesors Seppo Koskinens kritizē pašreizējo praksi, norādot, ka caurskatāmības trūkums palielina nepatiesu apsūdzību risku. Somijas varas iestādes jau sen vāc anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem bezdarbnieku vidū. Šīs prakses mērķis ir identificēt nelikumīgas pabalstu saņemšanas gadījumus.

Kā “Yle” uzzinājis, informāciju var sniegt gan privātpersonas, gan valsts iestādes, tostarp anonīmi. Sūdzības pamats var būt darba, mācību vai uzņēmējdarbības slēpšana. Nodarbinātības dienesta attīstības centra “Keha-keskus” vadītāja Emmi Lahti apstiprināja, ka viņu pienākums ir pārbaudīt saņemto signālu, pat ja tas bija anonīms. Pēc viņas teiktā, departaments šogad ir saņēmis aptuveni 30 ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem. Lielākā daļa šo ziņojumu visbiežāk attiecas uz nelikumīgu uzņēmējdarbību. Lahti atzīst, ka dažas no sūdzībām varētu būt iesniegtas personisku iemeslu dēļ. "Mēs nesekojam līdzi un neuzglabājam statistiku par to, cik gadījumos pēc sūdzības tika uzsākta izmeklēšana," norāda Lahti.

Arī citas iestādes Somijā var veikt savas izmeklēšanas. Saskaņā ar sociālās un pensiju aģentūras “Kela” datiem, pagājušajā gadā bija vairāk nekā tūkstotis aizdomu par sociālā atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Šis skaitlis ietver visus iespējamos gadījumus, ne tikai tos, kas identificēti, izmantojot denonsācijas. Darba tiesību profesors Seppo Koskinens kritizē šo praksi par informācijas trūkumu pilsoņu vidū. Jo īpaši, pēc viņa teiktā, netiek paskaidrots, uz kāda pamata informācija tiek vākta un kas var iesniegt denonsācijas. Viņš atzīst, ka ar šādu pārredzamības trūkumu palielinās nepatiesu apsūdzību risks. Profesors ir pārliecināts, ka pašai valstij jāuzņemas atbildība par uzraudzību šajā jomā, nevis jānoveļ tā uz pilsoņiem. Viņaprāt, masveida cilvēku iesaistīšanās šādā praksē ir nepieņemama un ir pretrunā ar demokrātijas principiem. "Es domāju, ka iestādes ir kārdinātas koncentrēties uz pilsoņu uzraudzību, vienlaikus taupot resursus. Ja būtu pietiekami daudz resursu, šis kārdinājums varētu nerasties," saka Koskinens.