Pēc vairāk nekā septiņas stundas ilgas sanāksmes, kas beigusies pirmdien rīta pusē, eirozonas finanšu ministri nosprieduši, ka kārtējo aizdevuma daļu – 12 miljardus eiro – parādos slīgstošā Grieķija saņems tikai pēc tam, kad tās parlaments izteiks uzticību pagājušonedēļ izveidotajai valdībai un atbalstīs tās piedāvātos taupības pasākumus.
Tirgus uz to reaģējis ar akciju cenu un eiro vērtības attiecībā pret dolāru kritumu.
«Lai virzītos uz priekšu nākamā maksājuma izsniegšanā, mums jābūt pārliecinātiem, ka Grieķijas parlaments apstiprinās valdību un atbalstīs taupības programmu, tāpēc galīgais lēmums tiks pieņemts jūlija sākumā,» sarunā ar Reuters sacījis Beļģijas finanšu ministrs Didjē Reinderss. Tas nozīmē, ka reāli Grieķija naudu varētu saņemt jūlija vidū – faktiski pēdējā brīdī, lai nokārtotu savas steidzamās parādsaistības un izvairītos no defolta pasludināšanas.
Lai gan eirozonas ministru rīcība šķiet loģiska, tā liecina par zināmu neticību Grieķijas valdības spējai pieņemt nepieciešamos lēmumus un radījusi kārtējo nervozitātes vilni investoru aprindās. Turklāt Eiropas varasvīri atkal izcēlušies ar nekonsekvenci – vēl pagājušās darba nedēļas beigās pēc Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī tikšanās triumfējoši tika paziņots, ka visi strīdīgie jautājumi ir atrisināti un Grieķija tiks glābta no defolta, bet vakardienas lēmums šim paziņojumam pārvilcis treknu svītru. RIA Novosti norāda – Starptautiskais Valūtas fonds, kas kopā ar ES finansē aizdevumu Grieķijai, pagājušās nedēļas beigās pavēstījis, ka gatavojas savu daļu šai valstij izsniegt pat tādā gadījumā, ja Eiropas partneri nespēs vienoties par kopīgu rīcību.
Tajā pašā laikā par eirozonas apņemšanos nepieļaut Grieķijas defoltu liecina tas, ka ir panākta principiāla vienošanās par vēl vienas kredītlīnijas atvēršanu Grieķijai. Neoficiāla informācija liecina, ka tā sāks darboties 2014. gada beigās, kad Grieķija varēs pretendēt uz vēl 120 miljardu eiro lielu aizdevumu. Ceturtdaļu no šīs naudas plānots iegūt, ieķīlājot privatizācijai nolemtos Grieķijas valsts aktīvus, bet vēl ceturtdaļu aizdevēji plāno nodrošināt uz privāto investoru (banku, pensiju fondu, apdrošinātāju) rēķina – viņiem tiks piedāvāts brīvprātīgi pagarināt Grieķijas vērtspapīru atmaksas termiņus. Uz šādu risinājumu uzstājusi Eiropas Centrālā banka un Francija, jo, kā norāda Deutsche Welle, tas palīdzēs izvairīties no kredītreitingu samazināšanas un defolta izsludināšanas. Oficiāli par šo plānu iecerēts paziņot jūlija sākumā.
Ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņotā programma paredz veikt 6,4 miljardu eiro lielus budžeta ietaupījumus jau šogad, vēl par 28,4 miljardiem eiro izdevumus mazināt un ienākumus palielināt līdz 2015. gadam, kā arī veikt privatizācijas programmu, kas budžetā varētu ienest aptuveni 50 miljardus eiro. Taupīšana, protams, paredzēta uz nodokļu paaugstināšanas un sociālo izmaksu samazināšanas rēķina, kas izraisa aizvien lielākas iedzīvotāju daļas neapmierinātību.
Pēc socioloģisko aptauju datiem, pirmo reizi pēdējo gadu laikā valdošo sociālistu (PASOK) atbalstītāju skaits ir mazāks nekā opozīcijā esošajiem konservatīvajiem, bet Atēnās notiek faktiski permanents taupības pasākumu pretinieku mītiņš, kurā piedalās desmitiem tūkstošu cilvēku. Parlamenta debates par jauno valdību un tās taupības programmu tika uzsāktas svētdien, bet uzticības balsojums valdībai gaidāms šodien. Situācijā, kuru daudzi grieķi raksturo ar vārdiem «sliktāk vairs nevar būt», aizvien biežāk izskan prasība pēc parlamenta atlaišanas un jaunu vēlēšanu sarīkošanas, cerībā, ka jaunā valdība varētu vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par izdevīgākiem nosacījumiem. Svētdien šādu risinājumu atbalstījis arī opozīcijas līderis Antonis Samarass.
Visām pazīmēm liecinot, ka grieķi nevēlas taupīt, bet valsts parādam pārsniedzot 340 miljardu eiro atzīmi (150% no valsts iekšzemes kopprodukta), investorus aizvien vairāk pārņem pārliecība, ka ES un SVF plāns nestrādā un naudas ieguldīšana Grieķijas ekonomikā atgādina ūdens pumpēšanu caurā mucā. «Ir pagājis gads, taču, neraugoties uz iespaidīgo finansiālās palīdzības apjomu, visi Grieķijas galvenie ekonomiskie rādītāji ir pasliktinājušies,» sarunā ar Corriere della Sera sacījis pasaules lielākā obligāciju fonda Pimco vadītājs Mohammeds El Erians. Pēc viņa domām, notiekošais atgādina privāto kreditoru glābšanu uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina un šādai praksei jāpieliek punkts. M. El Erians nav precizējis, vai, pēc viņa domām, tas nozīmētu Grieķijas defoltu, izstāšanos no eiro zonas vai ko citu.