Kāpēc politologi šaubās, ka Zelenska un Putina tikšanās vispār notiks?
Drošības garantiju pakete Ukrainai, kas stātos spēkā pēc iespējamas uguns pārtraukšanas, varētu tikt pabeigta jau šonedēļ. Desmit Eiropas valstis paudušas gatavību piedalīties Ukrainas aizsardzībā, nosūtot savus spēkus. Pirmās publiski zināmās valstis ir Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija. Tāpat arī Lietuva signalizējusi, ka būtu gatava nodrošināt karavīru klātbūtni, bet Zviedrija varētu iesaistīties ar gaisa telpas novērošanu un jūras spēku atbalstu. Savu iespējamo ieguldījumu drošības pasākumos apsver arī Japāna, vēsta "360TV Ziņas".
Eiropas karaspēka izvietošana Ukrainā tiek plānota kā daļa no potenciāla miera līguma, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas. Šonedēļ paredzēta Eiropas bruņoto spēku vadītāju tikšanās ar ASV kolēģiem, lai saskaņotu plānu, kā nodrošināt drošību Ukrainā, ja karadarbība beigtos. Lai gan tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu tiek raksturota kā būtisks solis uz priekšu, joprojām ir neskaidrība par to, kā tieši ASV piedalīsies drošības garantiju īstenošanā.
Baltais nams uzsvēris, ka amerikāņu karavīru Ukrainā nebūs, tomēr Vašingtona esot gatava palīdzēt koordinācijā un piedāvāt citus drošības mehānismus. Prezidenta komanda esot uzsākusi darbu kopā ar Eiropas sabiedrotajiem, lai vienotos par ilgtermiņa risinājumiem, tostarp iespējamām militārajām iespējām gaisa telpas aizsardzībā.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Maskava nepiekrītot drošības garantiju izstrādei bez tās līdzdalības, un sola stingri aizstāvēt savas intereses. Starptautiskie eksperti gan norāda, ka Krievijai nav nekādu likumīgu tiesību noteikt Ukrainas drošības politiku, jo tā ir neatkarīga valsts ar tiesībām pašai izvēlēties sabiedrotos.
Tikmēr neskaidrība saglabājas par iespējamu Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanos. Putins esot piedāvājis sarunas Maskavā, taču Kijiva šādam priekšlikumam, visticamāk, nepiekristu. Politologi arī šaubās, vai tikšanās vispār notiks, jo tās rīkošana nozīmētu, ka Putins atzītu Zelenski par leģitīmu Ukrainas prezidentu, ko viņš līdz šim konsekventi noraidījis.
