ĀM: Latvija neatbalsta Izraēlas lēmumu paplašināt militāro operāciju Gazas joslā

Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu birojs piektdien apstiprināja, ka Izraēlas drošības kabinets ir apstiprinājis plānu Gazas pilsētas ieņemšanai.

Tam sekoja vairāku Eiropas līderu kritiski paziņojumi. Piemēram, Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena aicināja Izraēlas valdību pārskatīt lēmumu par kara ekspansiju Gazas joslā. "Izraēlas valdības lēmums vēl vairāk paplašināt militāro operāciju Gazā ir jāpārskata," sociālajos tīklos mudināja Leiena un aicināja "nekavējoties un netraucēti" nodrošināt humānās palīdzības piekļuvi Gazas joslai, kā arī atbrīvot visus "Hamās" gūstā vēl palikušos ķīlniekus.

Arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers mudināja Izraēlu pārskatīt plānu par Gazas pilsētas pārņemšanu savā kontrolē, jo "šī rīcība neko nedos, lai izbeigtu konfliktu vai sekmētu panākt ķīlnieku atbrīvošanu", bet vien "izraisīs tikai vēl lielāku asinsizliešanu". Savukārt Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Vācija pārtrauks eksportēt uz Izraēlu bruņojumu, ko var izmantot Gazas joslā.

Tikmēr Latvijas partiju pārstāvji piektdienas gaitā pārsvarā izvairījās sniegt vērtējumu Izraēlas vadības lēmumam, pamatā atrunājoties, ka viņiem trūkstot informācijas par to. Arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs izvēlējās šajā gadījumā vērtējumu nesniegt, tā vietā viņa padomnieks Mārtiņš Drēģeris aicināja šo jautājumu uzdot ĀM.

ĀM pozīciju formulēja piektdienas vakarā, paziņojot, ka Latvija neatbalsta Izraēlas lēmumu paplašināt militāro operāciju Gazas joslā, jo tas neveicina konflikta atrisināšanu, var novest pie tālākas situācijas eskalācijas un paildzinot cilvēku ciešanas abās konflikta pusēs.

ĀM akcentē, ka vienlaikus Latvija atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un uzskata, ka kaujinieku grupējumam "Hamās" ir nekavējoši jāatbrīvo visi ķīlnieki un jānoliek ieroči, atsakoties no varas Gazā.

Latvijas ĀM uzsver, ka humānā situācija Gazā, tostarp visaptveroša bada risks, un augstais palestīniešu iedzīvotāju upuru skaits "raisa dziļu satraukumu". Latvija arī uzskata, ka ir jāpalielina humānās palīdzības piegādes Gazā.

"Attiecībā uz Gazas joslas nākotni Latvija atbalsta miermīlīgu divu valstu risinājumu, kas panākts sarunās, ievērojot starptautisko tiesību prasības, jo īpaši 2024. gada ANO Drošības padomes rezolūciju," klāstīja ĀM preses sekretāre.

Kā ziņots, Izraēlas drošības kabinets ir apstiprinājis plānu Gazas pilsētas ieņemšanai, piektdien paziņoja premjerministra Benjamina Netanjahu birojs. Saskaņā ar plānu Izraēlas armija "gatavosies pārņemt Gazas pilsētas kontroli, vienlaikus izplatot humāno palīdzību civiliedzīvotājiem ārpus kaujas zonām", teikts paziņojumā.

"Drošības kabinets - ar balsu vairākumu - pieņēma piecus principus kara izbeigšanai: "Hamās" atbruņošana; visu ķīlnieku - dzīvu un mirušu - atgriešanās; Gazas joslas demilitarizācija; Izraēlas drošības kontrole Gazas joslā; alternatīvas civilās pārvaldes izveide, kas nav ne "Hamās", ne Palestīniešu pašpārvalde," norādīts paziņojumā.

"Izšķirošs vairākums drošības kabineta ministru uzskatīja, ka alternatīvais plāns, kas tika iesniegts drošības kabinetam, nenodrošinās ne "Hamās" sakāvi, ne ķīlnieku atgriešanos," piebilsts paziņojumā, nesniedzot sīkāku informāciju.

Piektdienas rītā pieņemtais lēmums iezīmē jaunu eskalāciju Izraēlas 22 mēnešus ilgušajā ofensīvā Gazas joslā, kuru tā uzsāka pēc kaujinieku grupējuma "Hamās" uzbrukuma Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī.

Pirms drošības kabineta sēdes, kas sākās ceturtdien un turpinājās piektdienas rītā, Netanjahu bija paziņojis, ka Izraēla plāno atgūt kontroli pār visu Gazas joslas teritoriju un, iespējams, nodot tās pārvaldi draudzīgiem arābu spēkiem, kas ir pret "Hamās".

Gazas pilsētas ieņemšanas plāns nav tik tālejošs un var būt saistīts ar Izraēlas armijas štāba priekšnieka Ejala Zamira iebildumiem pret visas Gazas joslas okupāciju, jo tā apdraudētu atlikušo 20 ķīlnieku dzīvības un palielinātu Izraēlas armijas slogu. Pret to iebilst arī daudzi ķīlnieku tuvinieki.

Izraēla ir vairākkārt bombardējusi Gazas pilsētu un veikusi reidus dažādos pilsētas rajonos, "Hamās" kaujiniekiem pārgrupējoties. Gazas pilsēta pašlaik ir viens no nedaudzajiem Gazas joslas rajoniem, kas nav pārvērsti par Izraēlas buferzonām vai pakļauti iedzīvotāju evakuācijas rīkojumiem.

Plaša sauszemes operācija Gazas pilsētā varētu izraisīt desmitiem tūkstošu cilvēku pārvietošanu un traucētu pārtikas piegādes Gazas joslai.

Pirms kara Gaza bija lielākā pilsēta Gazas joslā, bet pašlaik nav zināms, cik tajā ir iedzīvotāju.

2023. gada 7. oktobra uzbrukumos teroristu grupējums "Hamās" un citi kaujinieku grupējumi nogalināja ap 1200 cilvēku Izraēlas dienvidos, kā arī saņēma par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu vairāk nekā 250 cilvēku.

Izraēla jau nepilnus divus gadus veic militāro operāciju pret "Hamās" Gazas joslā. Lai arī centieni iznīcināt "Hamās" Rietumos tiek attaisnoti, Izraēla no vairākiem starptautiskajiem politiķiem ir saņēmusi arī kritiku par pārmērīgiem upuriem palestīniešu iedzīvotāju vidū un nepietiekamiem centieniem Gazas joslā novērst humāno katastrofu. Piemēram, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers jūlija izskaņā paziņoja, ka Lielbritānija atzīs Palestīnas valsti, ja Izraēla nepiekritīs pamieram un citiem nosacījumiem, lai novērstu humāno katastrofu Gazas joslā.