Lietuva stiprina robežu: Dronu dēļ pārvieto pretgaisa aizsradzības vienību

Dronu radīto draudu dēļ Lietuva pārvietojusi tuvāk robežai ar Baltkrieviju pretgaisa aizsardzības bataljona apakšvienību, otrdien paziņoja Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors.

"Pašlaik notiek pastiprināta novērošana ar pretgaisa aizsardzības līdzekļiem, un tuvāk robežai ir pārvietota pretgaisa aizsardzības bataljona apakšvienība, kas spēj atklāt mērķus ar dažādiem līdzekļiem un vajadzības gadījumā tos iznīcināt," Vaikšnors sacīja žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas rīkotās sanāksmes par draudiem, ko rada naidīgu valstu bezpilota lidaparāti.

Sanāksmē bez Nausēdas un Vaikšnora piedalījās aizsardzības ministre Dovile Šakaliene, iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs, Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta direktors Renats Požēla un citas amatpersonas.

Pēc Šakalienes teiktā, pašreizējās gaisa telpas novērošanas spējas nav pietiekami efektīvas, lai atklātu objektus, kas lido zemā augstumā.

"Nav pietiekami daudz radaru, kas spētu atklāt mazus, manevrējošus mērķus sarežģītos meteoroloģiskos apstākļos," sacīja ministre.

Viņa norādīja, ka Aizsardzības ministrijas ierosinātās izmaiņas ietver gaisa telpas novērošanas sistēmu uzlabošanu, iegādājoties jaunu aprīkojumu un paātrinot esošos iepirkumus.

"Mūsu mērķis ir arī elastīga gaisa telpas pārvaldība, kas ļaus mums ātrāk veikt nepieciešamos pasākumus, lai neitralizētu draudus gaisa telpā," sacīja ministre.

Pēc Šakalienes teiktā, jau tiek izstrādāti normatīvie akti, kas ļaus apdraudējuma gadījumā izveidot slēgtus koridorus, kuros, piemēram, pēc NATO iznīcinātāju brīdināšanas varētu tikt iznīcināti mērķi, nebaidoties, ka tiks nodarīts kaitējums civilajiem objektiem.

Aizsardzības ministrijas pasākumos ietilpst arī plāni izveidot mobilas vienības, kas spēj reāllaikā neitralizēt bezpilota lidaparātu draudus un bloķēt GPS signālus un citas navigācijas sistēmas.

"Attīstot pretgaisa aizsardzības sistēmas, papildus tiek apsvērti mobili, ātri izvietojami pretgaisa aizsardzības līdzekļi, kas var efektīvi atturēt vai iznīcināt mērķus agrīnā stadijā," teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Ņemot vērā pieaugošos bezpilota lidaparātu radītos draudus, tiek ierosināts arī stiprināt pasīvo aizsardzību ap galvenajiem mērķiem. Tas ietver dronu detektorus, sensorus, barjeras un citus tehniskus risinājumus.

Aizsardzības ministrija norāda, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta dronu spēju attīstībai, kā arī pretdronu un elektroniskās kaujas spēju attīstībai. Turklāt īpašu vērību iecerēts pievērst inovācijām.

Pēc ministrijas datiem, dažādu veidu dronu iegādei un integrācijai Lietuvas Bruņoto spēku sistēmā jau ir iztērēti aptuveni 80 miljoni eiro, un līdz 2030.gadam šim mērķim plānots piešķirt aptuveni 300 miljonus eiro.

Tiek iegādāti dažādu veidu droni - izlūkošanas, kaujas un jūras droni, sākot no taktiskā līdz stratēģiskajam līmenim.

Lielākajai daļai bruņojuma un aprīkojuma armijas noliktavās jānonāk tuvākajā laikā.

Pēc ministres teiktā, tiek plānoti arī pasākumi ciešākai koordinācijai starp militārajām un civilajām struktūrām, kā arī automatizēta iedzīvotāju brīdināšanas sistēma.

"Runājot par reaģēšanu īstermiņā, mēs noteikti nešausim pa labi un pa kreisi, bet, situācijai pasliktinoties, noteikti veiksim papildu pasākumus," sacīja Šakaliene.

Jau ziņots, ka pirmdien Lietuvā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas joprojām tiek meklēts.

Šis ir otrais gadījums šomēnes, kad bezpilota lidaparāts no Baltkrievijas neatļauti ielidojis Lietuvā.

10.jūlijā no Baltkrievijas Lietuvā ielidoja un kilometru no robežas avarēja Krievijā ražots drons "Gerbera". Krievija dronus "Gerbera", kas tiek izgatavoti no saplākšņa un putuplasta, karā Ukrainā izmanto kā mānekļus vai elektroniskajai spiegošanai.