Amerikāņu amatpersonas un kongresmeņi ir uzsākuši koordinētu uzbrukumu Krievijas naftas pircējiem. Pēc tam, kad Donalds Tramps piedraudēja tiem ar 100% tarifiem, Vašingtonas amatpersonas ir asi kritizējušas Krievijas partnerus valstu savienībā BRICS, raksta izdevums "The Moscow Times".
Ķīna, kas ir lielākā Krievijas naftas importētāja,
"ir jāsauc pie atbildības par kara Ukrainā subsidēšanu",
ziņu aģentūrai “Bloomberg” paziņoja ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers.
“Pekina izmanto Krieviju kā marioneti, vēloties, lai ASV un tās sabiedrotie iestigtu karā, ko Krievija ir izraisījusi Ukrainā, un nespētu koncentrēties uz citiem stratēģiskiem mērķiem,” viņš paziņoja intervijā telekanālam “Fox Business”. Vašingtona par šādu rīcību ir gatava sodīt. Sekundārās sankcijas, ko Tramps grasās piemērot, ja Krievija līdz septembra sākumam nepiekritīs mierizlīgumam Ukrainā, "būs nozīmīgas", brīdināja Vitakers: "Tās skars valstis, kas pērk Krievijas naftu, neatkarīgi no tā, vai tā ir Ķīna, Indija vai Brazīlija." Ķīna kļūdījās, liekot likmes uz Krieviju, uzskata Vitakers: “Es domāju, ka viņiem jāuzņemas atbildība par slepkavību subsidēšanu Ukrainas kaujas laukā.”
“The Moscow Times”: “To atbalstīja ASV senators Lindsijs Greiems, kurš ir likumprojekta par 500% tarifiem Krievijas energoresursu pircējiem līdzautors. Tā kā prezidents ir pārņēmis iniciatīvu no senatoriem, Greiems tagad nāk klajā ar savu soda versiju tiem, kas nodrošina naftas dolārus Krievijas budžetam, no kuriem aptuveni trešdaļa tiek novirzīta karam.
“Lūk, ko es teiktu Ķīnai, Indijai un Brazīlijai: ja jūs turpināsiet pirkt lētu Krievijas naftu, lai ļautu šim karam turpināties, mēs saplosīsim to visu lupatās (“Let's tear it all to hell”) un sagrausim jūsu ekonomiku. Mēs viņus visus pie velna sarausim gabalos un saplosīsim!"
paziņoja Greiems.
Pēc Greiema teiktā, šīs trīs valstis nodrošina aptuveni 80% no Krievijas naftas eksporta, atbalstot “Putina kara mašīnu”. “Tas, ko jūs [Indija, Ķīna un Brazīlija] darāt, ir asins nauda,” Greiems sacīja “Fox News”. “Viņš [Putins] neapstāsies, kamēr kāds viņam neliks apstāties.”
Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra (CREA) dati liecina, ka kopš 2022. gada beigām, kad ES ieviesa Krievijas naftas embargo līdz 2025. gada jūnijam, Ķīna ir nopirkusi 47% no kopējā Krievijas jēlnaftas eksporta apjoma, bet Indija - 38%. Brazīlija importē tikai naftas produktus - tie ir 12% no kopējām Krievijas piegādēm - 3. vieta aiz Turcijas (26%) un Ķīnas (13%).
Iepriekš Tramps jau draudēja ar tarifiem BRICS valstīm "antiamerikāniskas politikas" gadījumā (Brazīlija, Indija un Ķīna līdzās Krievijai ir bloka līdzdibinātājas). Arī ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja, ka plāno iekļaut punktu par tarifu piemērošanu Krievijas naftas pircējiem tirdzniecības līgumā ar Ķīnu un aicināja arī Eiropu izmantot tarifus kā ieroci. Besents piebilda, ka "jebkura valsts, kas pērk sankcionētu Krievijas naftu", var sagaidīt 100% tarifus.