Graujošais zaudējums svētdien un pirmdien notikušajā referendumā nostādījis Itālijas valdību uz sabrukuma sliekšņa – to atzīst ne tikai opozīcijas pārstāvji un viņiem simpatizējošie mediji, bet arī daudzi līdzšinējie premjera Silvio Berluskoni atbalstītāji.
Daudz kas var izšķirties nākamajā nedēļā, kad parlaments balsos par veiktajām izmaiņām ministru kabineta sastāvā.
«Berluskoni jāpierāda, ka viņš ir pietiekami drosmīgs, un jānāk klajā ar jaunu, ambiciozu programmu nākamajiem diviem gadiem. Tas jādara tagad, 22. jūnijā parlamentā,» sarunā ar laikrakstu Corriere della Sera atzinis iekšlietu ministrs Roberto Maroni, kurš pārstāv valdošajā koalīcijā ietilpstošo Ziemeļu līgu. Līdzīgās domās ir viņa partijas biedrs Roberto Kalderoli, kurš atgādinājis par nesenajās vietējās vēlēšanās ciesto sakāvi un norādījis, ka īsā laikā valdošajai koalīcijai tas ir jau otrais pliķis sejā. «Nevēlos, lai mūsu pliķēšana kļūtu par ieradumu,» viņa teikto citē AFP.
Vakarrīt Itālijas Iekšlietu ministrija apstiprināja notikušo referendumu rezultātus, kas apliecināja, ka visos četros jautājumos, kas bija izvirzīti tautas nobalsošanai, pret valdības pozīciju balsojuši vairāk nekā 94% vēlētāju (vēl gan nav saskaitītas ārzemēs dzīvojošo itāliešu balsis). Pārliecinoši noraidīts gan valdības plāns atgriezties pie atomenerģijas ieguves, gan ideja, sākot ar nākamo gadu, privatizēt ūdens resursus un ūdens saimniecības. Pašam S. Berluskoni sāpīgākais zaudējums ir ceturtais referendums, kurā nobalsots pret valdības locekļiem sniegto privilēģiju attaisnojošu iemeslu dēļ neapmeklēt tiesas prāvas, kurās tiek izskatītas pret viņiem ierosinātas lietas. Pašlaik tiesās tiek skatītas trīs lietas, kurās S. Berluskoni apvainots kukuļdošanā, krāpšanā, dienesta pilnvaru pārsniegšanā un sakaros ar nepilngadīgu prostitūtu. Pirmdien viņš atkal neieradās tiesas sēdē, paziņojot, ka dodas tikties ar Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu.
Pirms referenduma valdība un premjers bija aicinājuši to boikotēt, taču svētdien un pirmdien savu attieksmi devušies paust gandrīz 57% balsstiesīgo itāliešu. Reuters atgādina, ka tā ir pirmā reize kopš 1995. gada, kad referendumā nobalsojuši vairāk nekā puse Itālijas balsstiesīgo vēlētāju un tas uzskatāms par notikušu. «Ja vietējās vēlēšanas bija pliķis sejā, šis ir nokauts labējiem centristiem. Demokrātiskais elektorāts ir pacietīgs un tolerants, taču dažreiz tas gluži kā milzis ceļas un nokrata pagātni,» vakar rakstīja centriskā Corriere della Sera.
Romas Amerikāņu universitātes politologs Džeimss Volstons sarunā ar AFP norādījis, ka S. Berluskoni, iespējams, vēl ir vairākums parlamenta, taču, šķiet, tāda nav valstī. «Protams, ka Berluskoni neatkāpsies, tas nav viņa stils. Taču labējie centristi iekļuvuši nopietnās nepatikšanās un viņiem nav stratēģijas, kā tās pārvarēt. Tā ir viena cilvēka partija, kurai nav mehānisma jauna līdera atrašanai, nav Berluskoni aizstājēja,» viņš uzskata.
«Burvju flauta ir salūzusi. Pēc 20 gadiem itālieši beidzot pārstājuši sekot Berluskoni mūzikai,» ar triumfu konstatējusi kreisi noskaņotā La Repubblica. Laikraksts uzsver, ka itālieši uzgriezuši muguru premjeram, un notikušo referendumu nodēvējis par vēsturiska cikla beigām. Kreisi centriskās Demokrātiskās partijas (PD) līderis Pjērluidži Berzāni jau aicinājis S. Berluskoni atkāpties, salīdzinot referenduma rezultātus ar «šķiršanās vienošanos starp valdību un tautu».
Tomēr Reuters uzsver, ka daudzi elites pārstāvji nevēlas pieņemt šādu interpretāciju. «Itālieši balsoja par konkrētiem jautājumiem, neviens viņus neaicināja paust viedokli par vai pret valdību,» ir pārliecināts S. Berluskoni vadītās Tautas Brīvības partijas preses sekretārs Daniele Kapecone, arī aizsardzības ministrs Ignasio La Rusa uzsvēris, ka referenduma rezultāti neatstās ietekmi uz valdības politiku. Savukārt Corriere della Sera norāda, ka opozīcija joprojām nav piedāvājusi jēgpilnu politisko alternatīvu pašreizējam premjeram. «Viena lieta ir uzvarēt referendumā, bet pavisam cita – uzvarēt vēlēšanās un vadīt valsti,» raksta avīze.