Atpakaļ PSRS - Krievija atgriežas pie VDK laiku cietumu prakses
Krievijas Valsts dome 8. jūlijā galīgajā lasījumā apstiprināja likumu, kas dod Federālajam drošības dienestam tiesības izveidot savus pirmstiesas aizturēšanas centrus - šajos īpašajos cietumos tiks turētas personas, kuras apsūdzētas noziegumos pret valsts drošību, ziņo “dialog.ua”.
Likumprojekts tika publicēts Krievijas Federācijas valsts juridiskās informācijas portālā.
Jaunā pirmstiesas apcietinājuma iestāžu sistēma atgriezīs kontroli pār pirmstiesas apcietinājuma centriem Krievijas Federālais drošības dienestam, aizbildinoties ar "izmeklēšanas aizsardzību no ārējas iejaukšanās".
Likumprojekta autors, Valsts domes Drošības komitejas vadītājs Vasilijs Piskarevs apgalvo, ka jauninājumi palīdzēs novērst "neatļautas saziņas" iespēju starp aizdomās turētajiem un citiem ieslodzītajiem. Viņš to uzskata par "adekvātu atbildi" uz ārvalstu izlūkdienestu pastiprināto aktivitāti pēc kara sākuma pret Ukrainu.
"Tas palielinās izmeklēšanas efektivitāti un neļaus teroristiem un ienaidnieka izlūkdienestu aģentiem pārsūtīt informāciju, izmantojot citus ieslodzītos," uzsvēra Piskarevs.
Eksperti norāda, ka likumprojekts ir vēl viens solis ceļā uz iekšējo represiju stiprināšanu Krievijā - Krievijas Federālā drošības dienesta apcietinājuma centru atgriešana būtībā ir VDK prakses atjaunošana, no kuras Krievija mēģināja atteikties 20. gadsimta 90. gados, izpildot nosacījumus, lai iestātos Eiropas Padomē.
"Kad viena struktūra uzrauga, tiesā un tur cilvēkus apcietinājumā, tas vienmēr noved pie vardarbības. Cilvēkus salauzīs apcietinājuma apstākļi. Tas pavērs ceļu jau esošās vardarbības legalizācijai sistēmā," skaidro cilvēktiesību aktīviste Anna Karetņikova.
Viņa arī norāda, ka jaunais likums saasinās slēgto politiski motivēto lietu problēmu. Pēc viņas teiktā, jau tagad ir ārkārtīgi grūti iegūt ticamu informāciju par lietām, kas saistītas ar apsūdzībām par nodevību, un pēc Krievijas Federālā drošības dienesta aizturēšanas centru sistēmas palaišanas sabiedrība vispār vairs neko neuzzinās.
"Nebūs iespējams saprast, kas notiek ar arestētajiem: kā pret viņiem izturas, vai viņiem ir piekļuve advokātam, vai viņi saņem vēstules. Viss kļūs vēl izolētāks," viņa uzsvēra.
Šodien Krievijā Federālajam drošības dienestam oficiāli nav savu pirmstiesas aizturēšanas centru - vienīgais izņēmums ir Ļefortovas aizturēšanas centrs Maskavā, kas ir savienots ar Krievijas Federālā drošības dienesta Izmeklēšanas departamentu, arī fiziski - ēkas savieno iekšēja eja. Tur galvenokārt tiek turēti Putina režīma ienaidnieki, tostarp Ukrainas karagūstekņi.
Pieņemtais likums stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī un jau rada bažas cilvēktiesību aktīvistu vidū. Uz masu represiju, politisko lietu skaita pieauguma un pastāvīgo apsūdzību par spīdzināšanu fona Krievijas Federālā drošības dienesta pilnvaru paplašināšana ieslodzīto uzraudzībā ir ļoti satraucošs signāls.
