Roterdamas osta gatavojas iespējamam karam ar Krieviju
Eiropas lielākā osta Roterdama ir sākusi gatavoties iespējamam karam ar Krieviju, piešķirot piestātnes NATO aprīkojumam un stiprinot loģistiku, vēsta “Financial Times”.
Roterdamas osta, kas ir lielākais jūras transporta mezgls Eiropā, ir sākusi aktīvu gatavošanos iespējamam bruņotam konfliktam ar Krieviju - tiek ziņots, ka termināļa vadība ir rezervējusi zonas kuģiem, kas pārvadā NATO aprīkojumu un kravas, kā arī izstrādā loģistikas shēmas militāras darbības gadījumā.
Roterdamas ostas izpilddirektors Boduēns Sīmenss sacīja, ka darbs tiek veikts ciešā sadarbībā ar Antverpenes ostu.
"Ja militārā aprīkojuma apjomi strauji palielināsies, mēs pārdalīsim slodzi starp ostām, iespēju robežās aizstājot konkurenci ar sadarbību," sacīja amatpersona.
Šādi pasākumi ir daļa no visas Eiropas mobilizācijas viļņa - ES veido aizsardzības fondu gandrīz 800 miljardu eiro apmērā, cenšoties samazināt atkarību no ārējiem piegādātājiem un sagatavoties iespējamai eskalācijai - šis solis ir arī atbilde uz ASV prezidenta Donalda Trampa pastāvīgajām prasībām, kurš cenšas palielināt NATO sabiedroto aizsardzības izdevumus.
Maijā Nīderlandes Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Roterdama nodrošinātu pastāvīgu gatavību saņemt militārās kravas. Tiek plānots, ka lieli militārie kuģi piestās ostā četras līdz piecas reizes gadā, daži paliekot uz vietas nedēļām ilgi. Vienīgā vieta, kur munīciju var droši pārvietot starp kuģiem, ir konteineru terminālis, turklāt reģionā tiek arī plānotas regulāras mācības.
Antverpene, ES otrā lielākā osta, ik gadu apstrādā 240 miljonus tonnu kravu un jau sen tiek izmantota ASV karaspēka apgādei Eiropā. Ostas arī stiprina sadarbību Eiropas stratēģiskās noturības jomā, un šie centieni ir tieši saistīti ar nesenās pagātnes mācībām - COVID-19 pandēmija ir atklājusi Eiropas valstu bīstamo atkarību no piegādēm no Ķīnas un Indijas, savukārt pēc tam, kad Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Krievijas naftas plūsma ir strauji samazinājusies, radot triecienu loģistikai.
Roterdama zaudēja aptuveni 8% no savas tirdzniecības, galvenokārt sankciju un enerģijas importa apturēšanas dēļ.
Pēc 1973. gada naftas krīzes ES uzlika savām dalībvalstīm pienākumu turēt trīs mēnešu naftas rezerves. "Mums tas pats jādara ar varu, litiju, grafītu un citiem stratēģiskiem materiāliem... Mums ir plašāk jādomā par zālēm, aprīkojumu un to, cik noturīga ir mūsu sistēma kopumā," uzsvēra ostas vadītājs.
Viņaprāt, ostas kā loģistikas centri ir ideāli piemērotas šādu rezervju uzglabāšanai, jo Roterdamā jau atrodas daļa no Nīderlandes stratēģiskajām naftas rezervēm.
Šonedēļ Eiropas Savienība iepazīstinās ar Eiropas mēroga stratēģiju rezervju izveidei, kas ietvers zāles, izejvielas, enerģijas iekārtas, pajumtes un, iespējams, arī pārtiku un ūdeni. Tiek uzsvērts, ka pieaugošās nestabilitātes un ārējo draudu kontekstā šāda infrastruktūra kļūst vitāli svarīga.
