Putina kultūras padomnieks rosina atjaunot PSRS laika mēroga cenzūru Krievijā
Krievijas varas iestādēm būtu oficiāli jāizveido cenzūras institūcija, par paraugu ņemot Padomju Savienības valsts noslēpuma un preses aizsardzības Galveno pārvaldi, kas bija pazīstama kā “Glavlits” (“Главлит”), paziņoja Mihails Švidkojs - bijušais Krievijas kultūras ministrs un tagadējais Vladimira Putina īpašais pārstāvis starptautiskās kultūras sadarbības jomā.
Izdevums “The Moscow Times” ziņo, ka pēc Švidkoja domām, “tas atbrīvos deputātus no nepieciešamības pastāvīgi grozīt spēkā esošos tiesību aktus, lai ierobežotu mākslas darbu izplatīšanu, "kas var saturēt vēl neformulētus draudus sabiedrības garīgajam stāvoklim". Slejā laikrakstam “Rossijskaja Gazeta” Švidkojs uzsvēra, ka "prasību skaits kultūras darbiniekiem, redaktoriem, producentiem un izdevējiem, kuras ir grūti formalizēt no juridiskā viedokļa, nevar bezgalīgi pieaugt" - šāda pieeja ietekmē darbu kvalitāti un attur no vēlmes radīt ko jaunu. „Daudz godīgāk būtu atgriezties pie cenzūras, ar kuru nodarbotos profesionāļi, nevis dažādu departamentu birokrāti, kuri paši līdz galam nesaprot, no kā jābaidās, lai nezaudētu darbu,” sacīja prezidenta padomnieks. Viņš pauda pārliecību, ka tikai liela mēroga cenzūras institūcijas atdzimšana ar „tūkstošiem” speciālistu „var saglabāt veselīgu vidi radošajā kopienā”. „Pilnīgi iespējams, ka mani moka nostalģija. Bet... cenzūras iestādes pastāvēšanai bija arī sava loģika. Preventīvā cenzūra pasargāja no represīvās cenzūras,” secinājis Švidkojs.
Interneta izdevums “The Bell” papildina: “Ierēdnis Švidkojs ar simpātijām atceras padomju laika cenzorus. “Viņi bija augsti izglītoti un zinoši dažādos literāros un zinātniskos smalkumos,” raksta Švidkojs. “Un viņi labi pārzināja, kas mūsu brīnišķīgās valsts pilsoņiem jāzina un kas nav jāzina.” Tāpat kā PSRS daudzpakāpju pašcenzūru. “Redakcijā strādāja profesionāļi — materiāls, ko parakstīja redaktors, nodaļas vadītājs, izpildsekretārs, galvenā redaktora vietnieks, nonāca uz galvenā redaktora galda gandrīz ideoloģiski sterils,” viņš raksta. Tādējādi “iepriekšējā cenzūra pasargāja no soda cenzūras”. — Tajā pašā laikā PSRS pastāvēja “telpa ideoloģiskai diskusijai”. Tiesa, no Švidkoja rakstītā izriet, ka tā bija iespēja “iekļūt Politbiroja locekļu “dāčās” (Kompartijas Centrālkomitejas Politbiroja locekļu vasarnīcās - red.) un saņemt atļauju, ko zemāka ranga amatpersonas neriskēja dot”. Tiesa, Švidkojs neraksta, ko darīt ar Krievijas Konstitūcijas 29. pantu “Par vārda brīvību”, kas tieši aizliedz cenzūru.
Ideja par atklātas cenzūras atjaunošanu Krievijas varas koridoros virmo jau sen, taču līdz nesenam laikam tā izpaudās drīzāk kā nostalģija pēc padomju laika mākslas padomēm, kas it kā uzlaboja radošā darba kvalitāti. Taču, piemēram, pirms mēneša KF Valsts domes Kultūras komitejas priekšsēdētāja vietnieks un populārais aktieris Dmitrijs Pevcovs, arī publiski iestājās par “stingru cenzūru”.
Ar ko vēl ievērojams idejas autors? Švidkojs bijis pašlaik Kremļa kontrolētās investīciju tehnoloģiskās korporācijas, kam pieder arī vadošais Krievijas sociālais tīkls “VK” (“ВКонтакте”) vadītāja un Vladimira Putina drauga, bankas “Rossija” līdzīpašnieka Jurija Kovaļčuka brāļadēla Stepana Kovaļčuka zinātniskais vadītājs. Ar padomju cenzūru viņam savulaik bijušas visai ciešas attiecības: Brežņeva stagnācijas laika beigu posmā Švidkojs kļuva par žurnāla "Teātris" sekretāru un šajā postenī palika arī Gorbačova “perestroikas” gados”.
