Krievija riskē iegūt labi bruņotu ienaidnieku pie savām dienvidu robežām

Azerbaidžāna, pasliktinoties attiecībām ar Krieviju, gatavojas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska valsts vizītei Baku. Par to, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo Telegram kanāls "Vlastj" ("Власть"). Vizītes laikā plānots parakstīt vairākus starpvalstu līgumus, Azerbaidžānas varas iestādes vēlreiz apliecinās savu atbalstu "Ukrainas teritoriālajai integritātei".

Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 1. jūlijā viņam bijusi telefonsaruna ar Ilhamu Alijevu. Zelenskis pateicās Azerbaidžānas prezidentam par atbalstu Ukrainai un pauda solidaritāti ar Azerbaidžānas tautu, reaģējot uz Krievijas draudiem pret valsti.

Telegram kanāls “Hmuroje utro” (“Хмурое утро”) komentē: “(…) un vēl viena Baku pļauka Maskavai - telefona zvans Zelenskim. Turklāt jau tagad ir ļoti grūti paredzēt notikumu attīstību (…) ja šīs ziņas apstiprināsies, notikumu kontekstā tā vairs nebūs tikai diplomātiska pļauka sejā, bet gan izlēmīgs solis ceļā uz pilnīgu Azerbaidžānas ārpolitikas maiņu un ar augstu garantiju - praktiski pilnīgu attiecību pārtraukšanu ar Maskavu. Šajā gadījumā mums nav darīšana ar sakritību ķēdi, bet gan ar stratēģiju, ko Alijevs gatavojis jau ilgu laiku.

Baku palielina likmes konfliktā ar Maskavu pēc divu Azerbaidžānas diasporas pārstāvju nāves Jekaterinburgā Krievijas tiesībsargu reida ("izmeklēšanas darbību") laikā. Azerbaidžānas varasiestādes atbildēja ar demonstratīviem “Krievijas žurnālistu” un "divu organizēto noziedzīgo grupu" arestiem no Krievijas pilsoņu Azerbaidžānā vidus, kas it kā nodarbojušies ar narkotiku tranzītu no Irānas un kiberkrāpšanu.

Ir sākusies arī Kremļa varasiestāžu pretdarbība azerbaidžāņu diasporām Krievijā. Eskalācija turpina attīstīties, tomēr pēc pēdējo pāris dienu niknās retorikas un rīcības tas bija diezgan paredzami. Piemēram, Voroņežā tika aizturēts “Aleksejevas tirgus” līdzīpašnieks Jusifs Halilovs, bet Jekaterinburgā - organizācijas "Azerbaidžāna-Urāli" (“Азербайджан-Урал”) vadītājs Šahins Šihļinskis. Kā ziņots, abi ir azerbaidžāņu diasporu līderi savos reģionos.

Tie nav jāvērtē brīdinājumi, apmaiņa vai kaulēšanās, bet gan pieaugoša abpusēja ofensīva visās frontēs.

Krievijas vēsturnieks un publicists Nikolajs Mitrohins: “Azerbaidžānas un Krievijas prezidentiem konflikta eskalācija, "presējot" citas valsts pilsoņus savā teritorijā, ir ļoti ienesīga un paaugstina nosacītos reitingus. Iespējams, novēršot uzmanību no kādām iekšējām problēmām. Turklāt, ja Azerbaidžānā prezidents beidzot nostiprina savu tēlu kā nacionālais varonis, izaicinot vispirms mūžīgo ienaidnieku un tagad bijušo draugu (neviens nepiespieda miljonu azerbaidžāņu ieceļot Krievijas Federācijā, viņi paši ieradās), tad Krievijā iedzīvotāji ar ne mazāku prieku vēros azerbaidžāņu deportācijas, piekaušanu un ieslodzīšanu, jo vidusmēra krievam viņi "nepatīk".

“Hmuroje utro” turpina: "Tagad galvenais ir neapstāties", - tā Krievijas impēriskie kanāli komentē uzsāktos reidus pret azerbaidžāņu diasporām un to līderu aizturēšanas. Prieks par notikušo šajā mediju segmentā ir acīmredzams - viņi to bija ilgi gaidījuši. Sajūsminātajā un priecīgajā balsu dūkoņā dzirdamas arvien jaunas, ilgi gatavotas idejas un priekšlikumi turpmākai rīcībai.

Uz jautājumu — "Un kas notiks tālāk?" — nav vienkāršas atbildes. Ko viņi (Kremlis - red.) ar to vēlas panākt, kāds ir galvenais mērķis? Kāda ir stratēģija? Ir pilnīgi acīmredzams, ka prezidents Alijevs paredzēja šādas attiecību saspīlējuma sekas un spēra visus nesenos soļus, apzinoties, ka tie radīs triecienu azerbaidžāņu diasporām Krievijā. Proti, notiekošais tikai nāk viņam par labu. Izrādās, ka Alijevs sāk "atraut" Azerbaidžānu no Krievijas, un Krievijas puse pati viņam palīdz. Saskaņā ar iepriekšējo abu valstu attiecību loģiku pēc krīzes vajadzētu pienākt noteiktam izlīguma brīdim. Bet varbūt mēs jau atrodamies kādā citā realitātē, un podi tiks sasisti galīgi un neatgriezeniski?

Vai Krievijai vajadzētu zaudēt vienu no nedaudzajiem neitrālajiem kaimiņiem un iegūt aktīvu, bagātu un labi bruņotu ienaidnieku pie savām dienvidu robežām, kas iedvesmots no divu nesen uzvarētu karu pieredzes? Un vai to ir iespējams kaut kā novērst? Diemžēl nav neviena, kas atbildētu uz šiem jautājumiem”.