Bīstams vīruss uzliesmojis jau četrās Eiropas valstīs. Kas jāzina, lai saglabātu drošību
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, laikā no šī gada janvāra līdz maijam Austrijā, Čehijā, Ungārijā un Slovākijā reģistrēts vairāk nekā parasti A hepatīta gadījumu. Lielākā daļa inficēto ir pieaugušie, kuriem nav pastāvīgas dzīvesvietas, kuri lieto narkotikas vai dzīvo sliktos higiēnas apstākļos, ziņo “tv3.lt”.
No otras puses, Nacionālais sabiedrības veselības centrs (NVSC) norāda, ka, piemēram, Lietuvā pēdējās desmitgades laikā "netīro roku slimības" gadījumu skaits ir samazinājies - mūsu kaimiņvalstī vidēji gadā tiek reģistrēti līdz 19 A hepatīta gadījumiem, un saslimstības līmenis ir aptuveni 0,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
Kā izplatās A hepatīts?
A hepatīts ir viena no infekcijām, kas izplatās ar pārtiku, ūdeni un vidi - citiem vārdiem sakot, vīruss tiek pārnests, kad vīruss nonāk neinficētas vai nevakcinētas personas organismā ar piesārņotu pārtiku vai ūdeni.
Inficēties ir iespējams arī ciešā fiziskā kontaktā ar inficētām personām. Vīruss, kas izraisa infekciju, nonāk pārtikā vai ūdenī ar inficētas personas fekālijām, ja pēc tualetes lietošanas netiek ievērota pienācīga personīgā higiēna.
“A hepatīts visbiežāk izplatās sliktu higiēnas prasmju dēļ. Roku higiēna ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, kas palīdz aizsargāties pret daudzām infekcijas slimībām. Tas šķiet vienkārši, bet šis ieradums var pat glābt dzīvību. Ir arī ļoti svarīgi vakcinēties, īpaši tiem, kas daudz ceļo vai darba specifikas dēļ saskaras ar lielāku inficēšanās risku,” skaidro Aušra Valaikiene, Lietuvas Nacionālā slimību kontroles centra Infekcijas slimību pārvaldības departamenta galvenā speciāliste.
Savukārt infekcijas slimību speciālists profesors Sauļus Čaplinsks norāda, ka vēl viens infekcijas izplatīšanās veids, kas bieži tiek ignorēts, ir nedrošas seksuālās attiecības.
"Šis pārnešanas veids jau kādu laiku ir atzīmēts kā epidemioloģiski nozīmīgs Eiropas Savienības valstīs. Vīrusi visbiežāk tiek pārnesti orālā seksa ceļā. 2017. līdz 2018. gadā šī vīrusa uzliesmojumi intensīvi skāra vīriešu populāciju, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Neseno uzliesmojumu apmēru apstiprināja molekulārie pētījumi, tāpēc nav šaubu, ka tās ir savstarpēji saistītas grupu slimības. A hepatīts tiek novērsts kā seksuāli transmisīva infekcija. Piemēram, 2022. gadā lielākā daļa A hepatīta gadījumu Horvātijā bija jaunu vīriešu vidū, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, no kuriem lielākā daļa bija HIV inficēti.”
Simptomi, kas liecina par A hepatītu
Kad vīruss nonāk organismā caur muti, tā mērķis ir aknu šūnas, un sākas aknu iekaisums. Minimālais periods no inficēšanās līdz simptomu parādīšanās brīdim (inkubācijas periods) ilgst 14 dienas, maksimālais - 50 dienas. Visbiežāk pirmie simptomi parādās pēc 28 dienām no inficēšanās. Pēc inficēšanās vispirms parādās gripai līdzīgi simptomi - drudzis, vājums, nogurums, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā. Pēc nedēļas sākas dzelte, kas ilgst no 1 līdz 3 nedēļām. Simptomi parasti ilgst apmēram 1 mēnesi, bet dažreiz tie var ilgt pat līdz 6 mēnešiem.
Aptuveni 90 procentiem bērnu līdz 6 gadu vecumam parasti nav nekādu slimības simptomu, tāpēc viņi nereti inficē vecāka gadagājuma cilvēkus.
A hepatīta vīruss ir plaši izplatīts visā pasaulē - pēc sociologu domām, vīrusu hepatīts A ir plaši izplatīts visā pasaulē, īpaši jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 1,5 miljoni vīrusu hepatīta A gadījumu.
Eiropā, pamatojoties uz 2018.-2022.gada datiem, vidēji katru gadu tiek reģistrēti aptuveni 7,7 tūkstoši vīrusu hepatīta A gadījumu. 2022. gadā 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tika ziņots par aptuveni 4548 vīrusu hepatīta A gadījumiem, saslimstības līmenis sasniedzot 1,0 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.
Visaugstākie saslimstības rādītāji reģistrēti Ungārijā (5,5 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), Horvātijā (5,3 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju), Rumānijā (4,8 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) un Bulgārijā (4,4 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju).
Infekcija izplatās visu vecumu cilvēku vidū ģimenēs, kolektīvos un kopienās. "A hepatīta uzliesmojumi, kas notikuši dažādās pasaules valstīs, visbiežāk ir saistīti ar pārtiku, kas nav pienācīgi termiski apstrādāta, tāpēc aicinām ceļotājus vienmēr pārliecināties, ka patērētais ūdens un pārtika ir droša. Ceļojuma laikā ieteicams izvairīties no neapstrādātām jūras veltēm, dzert tikai vārītu vai fasētu ūdeni, kā arī nelietot ledus gabaliņus, ja nav skaidrs, ka tie ir pagatavoti no tīra ūdens," iesaka NVSC pārstāve A. Valaikiene.
Kā sevi pasargāt no A hepatīta?
Speciālisti uzsver, ka galvenā aizsardzība pret A hepatītu ir vakcinācija. Vakcinācija ir īpaši ieteicama ceļotājiem uz valstīm, kurās ir augsts A hepatīta saslimstības līmenis, kā arī bērniem pirms bērnudārza vai skolas apmeklēšanas uzsākšanas, un cilvēkiem, kuru darbs rada inficēšanās risku, t.i., ārstiem, kā arī pārtikas pārstrādes uzņēmumos strādājošajiem un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbiniekiem. Par vakcināciju jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.
Nevakcinētām personām, kas ceļo uz valstīm, kurās pastāv reāls A hepatīta inficēšanās risks, ieteicams ievērot šādus piesardzības pasākumus:
pēc iespējas biežāk mazgāt rokas vai, ja tas nav iespējams, lietot roku dezinfekcijas līdzekļus vai spirta salvetes;
izvairīties no nepasterizētiem piena produktiem;
izvairīties no jēlām un nepietiekami termiski apstrādātām zivīm vai jūras veltēm;
izvairīties no grieztiem augļiem, jo tie var būt mazgāti ar piesārņotu ūdeni. Ieteicams ēst augļus un dārzeņus pēc to nomizošanas;
nepērciet pārtiku no ielu tirgotājiem;
dzeriet tikai pudelēs pildītu, iepriekš iepakotu ūdeni. Zobu tīrīšanai izmantojiet arī iepriekš iepakotu ūdeni;
nelietojiet ledus gabaliņus dzērienu atdzesēšanai, jo tie var būt pagatavoti no ūdens, kas piesārņots ar vīrusiem.
