NATO pauž uzticību kolektīvajai aizsardzībai un apņemas palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP

NATO samita galadokumentā dalībvalstis trešdien paudušas nesatricināmu uzticību savstarpējās aizsardzības principam, kā arī apņēmušās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mēs atkārtoti apstiprinām mūsu nesatricināmo uzticību kolektīvajai aizsardzībai, kas nostiprināta Vašingtonas līguma 5.pantā, - uzbrukums vienai [dalībvalstij] ir uzbrukums visām," teikts samita galadokumentā.

Visi 32 sabiedrotie samita deklarācijā arī apņēmušies līdz 2035.gadam palielināt tiešos aizsardzības izdevumus, kā arī uzdevumus ar aizsardzību un drošību saistītiem projektiem līdz 5% no IKP.

Papildināts plkst. 19:40:

Saskaņā ar panākto vienošanos kopējie aizsardzības izdevumi sadalīti divās daļās, 3,5% no IKP atvēlot tiešajiem aizsardzības izdevumiem, bet vēl 1,5% novirzot ar aizsardzību saistītās infrastruktūras objektiem.

Samita galadokumentā Krievija atzīta par "ilgtermiņa draudu" kolektīvajai drošībai, kā arī atkārtoti pausts "ilgstošs" atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Maskavas agresiju.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), NATO samitā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās arī ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Viņa norāda, ka NATO samitā Hāgā ir izdevies panākt vēsturisku vienošanos, sasniedzot 5% no valstu IKP līdz 2035.gadam, kā arī viņa pauž gandarījumu par Hāgas samitā sasniegto, jo šī bija Latvijas galvenā samita prioritāte.

Pēc viņas teiktā, šī apņēmība demonstrē sabiedroto vienotību, solidaritāti, kopīgu izpratni par ģeopolitisko realitāti un nepieciešamību attīstīt stiprāku, modernāku, rīcībspējīgāku un taisnīgāku aliansi, lai kopīgi spētu atturēt agresoru un aizsargāt katru alianses centimetru. "Latvija jau šogad iegulda gandrīz 4% no IKP aizsardzībā, un 2026.gadā sasniegs 5%," uzsver ministre.

Ministrijā norāda, ka samitā atkārtoti apliecināts stingrs atbalsts NATO līguma piektajam pantam un turpmākais atbalsts Ukrainai. Tāpat nemainīga ir sabiedroto kopīgā izpratne par Krieviju, kura turpina sadarboties ar Ziemeļkoreju, Irānu, Ķīnu un Baltkrieviju, jo Krievija ir tiešs ilgtermiņa drauds visai Eiroatlantiskās telpas drošībai.

Tāpat valstu līderi pauduši apņēmību straujāk attīstīt transatlantiskās aizsardzības industriju, lai nodrošinātu militāro spēju piegādi alianses bruņotajiem spēkiem tādā apjomā, kvalitātē un laikā, kas atbilst šodienas apdraudējuma līmenim un vienlaikus ļautu sabiedrotajiem sniegt nepieciešamo militāro atbalstu Ukrainai.

Braže papildina, ka vēsturiskais lēmums ir ieguldījums visu alianses dalībvalstu un viena miljarda iedzīvotāju drošībā, arī Latvijā. "Mēs visi vēlamies dzīvot mierā, drošībā un labklājībā, taču pašreizējā ģeopolitiskajā realitātē jāapzinās, ka bez drošības nav arī labklājības. Izpratne par to pieaug visā aliansē. Krievijas ilgstošā agresija pret Ukrainu un arvien intensīvāki nekonvencionālie uzbrukumi NATO dalībvalstīm skaidri apliecina, ka apdraudējums ir īsts," uzsver ministre.

Vienlaikus viņa norāda, ka ieguldījumi drošībā nenozīmē tikai izdevumus, bet tam ir arī ievērojams ekonomiskais potenciāls - attīstot aizsardzības industriju, tiek radītas jaunas darbavietas, stiprinātas industriālās ekosistēmas un attīstītas inovācijas.

Braže papildina, ka Latvija pēdējos gados ir aktīvi attīstījusi aizsardzības industriju, kā arī tiek veicināta ciešāka sadarbība starp aizsardzības uzņēmumiem un vietējiem ražotājiem, īpaši tādās jomās kā bezpilotu lidaparātu tehnoloģijas (UAV), mākslīgais intelekts un testēšanas infrastruktūra.