Vēsturisks notikums! Armēnijas premjers dodas vizītē uz Turciju
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans piektdien dosies vizītē uz Turciju, un Erevāna jau paziņojusi, ka tas būšot vēsturisks solis miera iedibināšanai reģionā.
Diplomātiskās attiecības starp Armēniju un Turciju nekad nav pastāvējušas, un abu valstu robeža ir slēgta vēl kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem.
Abu valstu attiecībām par labu nenāk arī armēņu masu slepkavošana, ko Pirmā pasaules kara laikā organizēja Osmaņu impērija. Armēnija to uzskata par genocīdu, kamēr Turcija to kategoriski noliedz.
Ankara sniegusi atbalstu arī savam tuvajam sabiedrotajam Azerbaidžānai tās desmitgadēm ilgajā konfliktā ar Armēniju.
Pašinjanu uz Ankaru uzaicinājis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
"Šī ir vēsturiska vizīte un būs pirmā reize, kad Armēnijas Republikas galva apmeklē Turciju šādā līmenī. Tiks apspriesti visi reģionālie jautājumi," paziņojis Armēnijas parlamenta spīkers Alens Simonjans.
"Kara draudi [ar Azerbaidžānu] šobrīd ir minimāli, un mums jāstrādā, lai tos neitralizētu. Pašinjana vizīte Turcijā ir solis šajā virzienā," piebildis Simonjans.
Kāda Armēnijas Ārlietu ministrijas amatpersona aģentūrai AFP pastāstīja, ka abu valstu līderi pārrunās visaptveroša miera līguma noslēgšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu, kā arī Izraēlas un Irānas konflikta ietekmi uz reģionu.
Dienu iepriekš ar Erdoganu Ankarā tikās arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš paziņoja, ka Turcijas un Azerbaidžānas aliansei ir ne tikai reģionāla, bet arī globāla nozīme.
Savukārt Erdogans atkārtoti pauda atbalstu miera noslēgšanai starp Erevānu un Baku.
Abas valstis par miera līguma tekstu vienojās jau martā, taču Baku kopš tā laika izvirzījusi virkni jaunu noteikumu līguma parakstīšanai, tajā skaitā pieprasot grozīt Armēnijas konstitūciju.
Pašinjans aktīvi cenšas normalizēt attiecības gan ar Azerbaidžānu, gan Turciju.
Iepriekš šogad viņš paziņoja, ka Erevāna apturēs savu kampaņu, lai pasaulē panāktu 1915. gada armēņu slaktiņa atzīšanu par genocīdu.
Tā ir liela piekāpšanās Turcijai un Armēnijā izsauca plašu nosodījumu.
Pašinjans Turciju iepriekš apmeklējis tikai vienu reizi, 2023. gadā ierodoties uz Erdogana inaugurāciju. Viņš bija arī viens no pirmajiem ārvalstu līderiem, kas apsveica Erdoganu ar atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā.
2021. gada beigās, gadu pēc Armēnijas sakāves karā ar Azerbaidžānu par tolaik vēl armēņu kontrolē esošo Kalnu Karabahu, Ankara un Erevāna apmainījās ar īpašiem vēstniekiem.
2022. gadā pēc divus gadus ilgas pauzes tika atsākti komerciālie avioreisi starp Armēniju un Turciju.
Iepriekšējais attiecību normalizācijas mēģinājums bija neveiksmīgs, jo Armēnijas parlaments tā arī neratificēja 2009. gada līgumu par robežas atvēršanu un 2018. gadā tas tika atmests.
