Ģenerālleitnants: Viens no mūsu pamata sabiedrotajiem NATO izaicina pārējo 31 dalībvalsti

NATO lielākajām Eiropas dalībvalstīm ir jābūt vismaz teorētiski gatavām aizpildīt jebkādas amerikāņu radītas līderības "spraugas" aliansē, kaut arī nav nekāda pamata uzskatīt, ka šādas "spraugas" patiešām varētu rasties, NATO "Stratcom Dialogue" konferences laikā aģentūrai LETA norādīja bijušais NATO apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera vietnieks atvaļinātais ģenerālleitnants Stjuarts Skītss.

Viņš norādīja, ka pašreizējā stratēģiskā situācija ir ļoti sarežģīta.

"Viens no mūsu pamata sabiedrotajiem NATO izaicina pārējo 31 dalībvalsti. Bet vienlaikus uzskatu, ka šo izaicinājumu pamatā ir labi nodomi, jo gan Eiropas valstu, gan Kanādas pienākums ir darīt vairāk, lai parūpētos par Eiropas aizsardzību, kā arī par transatlantisko drošību un Arktiku. Un tas ir tikai godīgi," sacīja Skītss.

Viņš prognozē, ka gaidāmajā NATO samitā Hāgā mēs apņemsimies darīt to, uz ko mūs mudina ASV - tērēt vairāk aizsardzībai gan kolektīvi, gan katrai valstij atsevišķi. "Tas ir viens no iemesliem ar mazākām bažām lūkoties uz ziņām, ko saņemam no Vašingtonas," viņš norādīja.

Vienlaikus britu ģenerālletinants ir pārliecināts, ka dažām lielākajām dalībvalstīm, piemēram, Lielbritānijai, Vācijai, Francijai un Polijai, ir arī pienākums aizpildīt kādu līderības spraugu, ko varētu radīt ASV. Skītss uzsvēra, ka viņš nebūt neredz neko tādu, kas liecinātu par kādām amerikāņu radītām spraugām NATO spēku vadībā, tomēr pārējām lielākajām valstīm ir jābūt gatavām rīkoties, ja šāda nepieciešamība rastos. "Man kā britam jāsaka, ka mēs noteikti esam tam gatavi," norādīja bijušais NATO apvienoto spēku pavēlniecības komandiera vietnieks.

Skītss uzskata, ka Eiropas valstis ir pilnībā spējīgas arī pārņemt mūsu kontinenta aizsardzību savās rokās.

"Protams, ir zināmas lietas, kurās esam diezgan ilgi pilnībā paļāvušies uz ASV, jo īpaši kosmosā bāzētu spēju jomā, kā arī sakaru un mērķēšanas sistēmu, izlūkdatu vākšanas un liela apjoma spēku stratēģiskās pārvietošanas ziņā - šeit runāju par lielajiem lidaparātiem un kuģiem, kas spēj pārvietot spēkus. Bet NATO sabiedrotie ir spējīgi šo visu aizvietot," viņš skaidroja.

Svarīgākais ir tagad strādāt kopā, lai nodrošinātos, ka sabiedrotajiem ir plāns, kā aizstāt šīs amerikāņu sniegtās spējas, lai kādas tās arī būtu.

"Vienlaikus man jāuzsver, ka neredzu nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka ASV varētu pārtraukt šo spēju sniegšanu. Kaut arī prezidents Donalds Tramps mudina sabiedrotos ieguldīt vairāk šajās spējās, no kurām dažas izmaksā ļoti dārgi, tas nekādā ziņā nenozīmē, ka amerikāņi varētu pārstāt sniegt savu ieguldījumu izlūkošanā, sakaru jomā un citās," atkārtoja Skītss.

Jautāts par bažām, ko radīja amerikāņu īpašo spēju izmantošana Ukrainas šantāžai, ģenerālleitnants uzsvēra, ka ir jānodala daži izteikumi un apvainojumi no reālas darbības. "Tie bija tikai daži cilvēki, kas tiecās atsaukt šī tipa atbalstu Ukrainai. Manuprāt Baltais nams un prezidenta administrācija no šīs situācijas ir mācījušies," viņš sacīja un piebilda, ka Ukraina kā karojoša valsts ir spējīga viegli rast citus veidus, kā aizstāt šīs spējas.

Komentējot ziņas par amerikāņu it kā plānoto Eiropā dislocēto spēku skaitliskā sastāva samazināšanu, Skītss norādīja, ka dažreiz mums ir īsa atmiņa - samērā līdzīgu izteikumu apstākļos Trampa pirmā termiņa beigās Eiropā ASV karavīru bija vairāk un aizsardzības izdevumi visā NATO ievērojami palielinājās.

Viņš neapgalvojot, ka tagad notiks tieši tas pats, taču ieteica necensties izdarīt pārāk daudz secinājumu no katra izteikuma, kas pa laikam nāk no Vašingtonas.