Ukrainas vēstnieks Latvijā: Ir jāturpina cīnīties, līdz krievi paceļ balto karogu
Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols komentē miera sarunas un Krievijas "teātra spēli" tajās.
"Šīs prasības nav pieņemamas nevienam. Krievija joprojām turpina to pašu pieeju, ko izmantoja jau 2022.gadā - gan Minskā, gan Stambulā. Tie paši vēstījumi. Tas nozīmē, ka globālā sabiedrība vēl nav radījusi pietiekamus priekšnoteikumus jēgpilnām sarunām. Mēs paļaujamies uz saviem partneriem, ka viņi strādā ar Krieviju arī divpusēji, lai virzītu to uz sarunām. Bet nesen publiskotajiem dokumentiem nav nekāda sakara ar reālām sarunām.
Jūs nevarat runāt par miera līgumu bez pamiera un uguns pārtraukšanas. Tā ir mūsu skaidra nostāja. Viss sākas ar pamieru, bez tā nevar virzīties tālāk. Otrkārt, ir jābūt humānai apmaiņai. Visi pret visiem. Tas palīdz saprast, ka abas puses vēlas mieru. Tikai tad var notikt diskusija saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Par to mēs nedrīkstam aizmirst, ka starptautiskās tiesības pastāv. Kāpēc tad mēs par tām vispār runājam?!
Un ir skaidrs, ka, lai ko Krievija publicētu, jebkura valsts šodien varētu būt mūsu vietā. Padomājiet, vai jūs piekristu tādiem nosacījumiem, ja tos izvirzītu jums?! Ja rīt jūs zaudētu visu savu valsti, tautu un jums būtu jāatjauno ekonomiskās attiecības ar agresoru?! Tāpēc viņiem tas sāp. Viņi gribētu, lai mēs ar viņiem atkal tirgotos. Bet vai jūs patiešām varat iedomāties, ka Ukrainas uzņēmumi vienā dienā vienkārši atsāk tirdzniecību, it kā nekas nebūtu noticis?!
Tāpat Krievija grib, lai tie, kas pastrādājuši kara noziegumus, nesaņemtu sodu un viņi varētu iet, it kā nekas nebūtu noticis.
Kā lai Ukraina kaut kam tādam piekrīt?! Viņi vēl gribētu atjaunot kaut kādas "krievvalodīgo tiesības", bet vai cilvēki Ukrainā to vispār prasa? Jā, Ukrainā ir daudz cilvēku, kas runā krievu valodā, bet viņi nepieprasa nekādas īpašas tiesības. Bija politiskās partijas, ko vadīja Krievijas finansēti politiķi, kas virzīja šo naratīvu. Taču dzīvē ar to nekādu problēmu nav.
Ukraiņu bērni neprasa, vai viņi drīkst runāt vienā vai otrā valodā. Viņi vienkārši dzīvo, viņi var runāt abās valodās, bet oficiālā valoda Ukrainā ir viena. Nedomāju, ka valodas ziņā ir problēmas. Arī runājot par Ukrainas Pareizticīgo baznīcu. Tā Ukrainas teritorijā nav aizliegta un joprojām darbojas. Formāli Ukrainas Pareizticīgo baznīca ir izstājusies no Maskavas patriarhāta.
Reliģiskajām kopienām ir tiesības pāriet no vienas baznīcu uz citu, un tas arī notiek. Jāsaprot, ka šajā krievu baznīcas sistēmā mēs atklājam daudz spiegu. Mums ir pierādījumi, un tie ir publiski pieejami. Vai tas nozīmē, ka Krievija izmanto baznīcu kā spiegu tīklu? Jā, noteikti. Kāpēc tad mēs vispār runājam par reliģiju, ja patiesībā runa nav par reliģiju, bet spiegu tīklu un šādiem elementiem. Tam acīmredzot neviens nepiekrīt. Patiesībā nav pat diskusiju. Krievi turpina dezinformēt, lai uzturētu karu. Mēs neesam guvuši nekādus pierādījumus, ka Krievija vēlas pārtraukt karu. Tā arī nevēlas, lai mēs pārņemtu visus iesaldētos Krievijas aktīvus. Krievija grib tos atgūt. Tāds ir Krievijas uzstādījums, proti, Ukraina neprasīs kompensāciju par nodarītajiem postījumiem - par visu, ko viņi iznīcināja mūsu teritorijā.
Mēs piemirstam, ka viņi joprojām kontrolē lielāko atomelektrostaciju Eiropā - Zaporižjas AES. Krievi iznīcināja lielāko hidroelektrostaciju Ukrainā, kas ražoja daudz elektrības. Viņi iznīcināja Kahovkas dambi. Viņi iznīcināja ekosistēmu. Jā, ir radīta jauna, bet viņi to izdarīja. Viņi piesārņoja daudzas teritorijas. Viņiem par to būtu jāatbild!
Kurš piekritīs šādiem priekšnoteikumiem? Kāpēc gan būtu jāpiekāpjas, ja viņi nav atbrīvojuši okupētās teritorijas un nav piekrituši pamieram?! Tāpēc, ka Krievija uztur naratīvu, ka viņi uzvar, bet tas ir viltus naratīvs. Viņi neuzvar. Ja Krievija uzvarētu, viņi nebūtu devušies uz sarunām Stambulā. Viņi noslēgtos no visiem, pat no amerikāņiem, un vienkārši turpinātu karot. Bet viņi neuzvar, viņi baidās un cenšas sabiedrībai iestāstīt, ka Ukrainas pēdējais trieciens virs stratēģiskajām aviācijas bāzēm neko nav mainījis. Viņi mēģina radīt iespaidu, ka Ukrainas droni nav efektīvi, bet realitātē - viņi slēdz gaisa telpu ap lidostām, atceļ reisus.
Tas ir efektīvi. Mēs pie šādas situācijas esam pieraduši. Mēs zinām, kā cīnīties pretī, un ir jāturpina cīnīties, līdz viņi paši paceļ balto karogu un piekrīt tiem nosacījumiem, ko globālā sabiedrība piedāvā. Mēs gribam pārtraukt šīs slepkavības un pāriet pie diplomātiskiem risinājumiem, bet jāsaprot - ir jābūt atbildībai, un no tās neviens neizvairīsies. Tas nenozīmē, ka tas notiks nākamgad vai pēc pieciem gadiem. Pat, ja tam būs vajadzīgi gadu desmiti, lai izietu cauri visiem tiesiskajiem procesiem, mēs uzņemamies šo ceļu, jo tas glābs dzīvības, un mēs esam gatavi glābt dzīvības, bet tas nenozīmē, ka mēs atdosim savu valsti tikai tāpēc, ka kāds to vēlas.
Ticiet man, vispārējais vēstījums "pārtrauciet karu" nestrādā. Es runāju par konkrētu nosacījumu sarakstu. Cilvēkiem nav problēmu runāt dažādās valodās, viņi patiesībā vēlas taisnīgumu. Ja jūs pajautātu vairumam cilvēku, kuri runā krieviski, vai viņi piekristu, ka Krievija nāk un neviens netiek saukts pie atbildības par viņu māju, īpašumu un dzīvību iznīcināšanu miermīlīgās pilsētās, piemēram, Harkivā vai Zaporižjā, domāju, ka atbilde būtu noraidoša. Kam būtu jāuzņemas atbildība?! Vai jūs tiešām vainotu upurus?! Tādā gadījumā Ukraina būtu atbildīga par raķetēm, kas mierīgā laikā lido pāri tās teritorijai, jo Krievijai neviens nav uzbrucis, nav izprovocējis nekādu apdraudējumu vai pārkāpis pilsoņu tiesības?! Es tā nedomāju. Mēs dzīvojam viltus ziņu un propagandas pasaulē. Mums tas ir jāapzinās un jāuzņemas atbildība par to, ka atrodamies šīs dezinformācijas vidē."
