Galvenais mērķis dalībai Apvienoto Nāciju organizācijas Drošības padomē (ANO DP) ir Latvijas drošības stiprināšana, tostarp atbalstot Ukrainu, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Ministre sacīja, ka Latvija pieteica savu kandidatūru ANO DP jau 2011.gadā, un visus šos gadus Latvija strādāja uz to. Braže uzsvēra, ka Latvijai bija svarīgi iekļūt ANO Drošības padomes sastāvā, jo tā pieņem lēmumus, kas ir saistoši arī pārējām dalībvalstīm, piemēram, attiecībā uz miera un drošības jautājumiem, sankciju piemērošanu, kā arī aktīvajiem konfliktiem Āfrikā un arī Krievijas uzbrukumu Ukrainā.
"Par spīti tam, ka Krievija mēģina bloķēt ANO DP rezolūcijas, jo tai ir "veto" tiesības un tā ir viena no piecām pastāvīgajām valstīm, šie jautājumi tāpat nonāk ANO Drošības padomes darba kārtībā, jo ir nepieciešamas deviņas dalībvalstis, kas piekrīt jautājuma iekļaušanai darba kārtībā," piebilda ministre.
Viņa skaidroja, ka šos ziņojumus par jautājumiem sniedz ANO amatpersonas, balstoties uz dokumentāri nostiprinātiem faktiem, tādējādi valstis ārpus Eiropas var saņemt pārbaudītu informāciju, nevis Krievijas dezinformāciju.
Braže papildināja, ka Latvija šo divu gadu laikā noteikti strādās pie tā, lai joprojām izdarītu spiedienu uz Krieviju, kas ir gan politiskais, gan praktiskais un faktiskais darbs, lai apkopotu pierādījumus par to, ko Krievija ir nodarījusi. "Strādāsim pie tā, lai pasaulē būtu globāla izpratne un atbalsts, kāpēc agresija nav pieļaujama," uzsvēra ministre.
Tāpat viņa sacīja, ka Latvijai ir ļoti svarīgi jautājumi arī par jūras satiksmes drošību, tostarp starptautiskajām tiesībām šajā jomā, jo "ēnu flote" ir pietiekoši nopietns apdraudējums Baltijas jūras videi un starptautiskajai jūras drošībai, kā arī līdzīgas problēmas pastāv dienvidaustrumāzijā.
"Vienlaikus strādāsim pie jautājumiem saistībā ar kiberdrošību un cīņu pret dezinformācijas, piemēram, mākslīgā intelekta jomā. Šie jautājumi ir ne tikai būtiski Latvijai, bet arī citām valstīm," piebilda ministre.
Braže arī sacīja, ka svarīga ir Latvijas atpazīstamība, tostarp Latvijas ekonomisko interešu pārstāvībai pasaulē.
Komentējot, cik lielas iespējas Latvijai būs ietekmēt padomes darba kārtību, Braže sacīja, ka Latvija jau patlaban ir nodibinājusi labas sadarbības ar padomē esošajiem nepastāvīgajiem locekļiem, piemēram, Dāniju, Grieķiju un citām valstīm, kā arī ar tām piecām valstīm, kuras tika ievēlētas otrdien, 3.jūnijā, kopā ar Latviju. "Lai kādu jautājumu iekļautu padomes darba kārtībā, ir nepieciešamas vismaz deviņas balsis, kas nozīmē, ka starpvalstu sadarbība un kopīgā nostāja ir svarīga," piebilda ministre.
LETA jau ziņoja, ka otrdien Latvija ar 178 balsīm uz diviem gadiem - 2026. un 2027.gadu - ievēlēta ANO DP.
Lai Latvija kļūtu par padomes nepastāvīgo locekli, bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalstu.
Latvija kandidēja uz ievēlētā locekļa vietu ANO DP, un palika vienīgā kandidāte no Austrumeiropas grupas. Līdz 31.janvārim Latvija bija sāncensībā ar Melnkalni, taču Melnkalne nolēma atsaukt savu kandidatūru.
Šogad vēlēšanās kandidēja Latvija no Austrumeiropas grupas, Kongo un Libērija no Āfrikas grupas, Kolumbija no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona grupas un Bahreina no Āzijas un Klusā okeāna grupas.
Ievēlēšanas gadījumā Latvija ir solījusi iestāties par ANO dalībvalstu, reģionālo organizāciju un pilsoniskās sabiedrības sadarbību, lai stiprinātu noturību, veicinātu ilgstošu mieru un drošību, panāktu ilgtspējīgu attīstību un neatstātu nevienu novārtā.
Latvija uzskata, ka konfliktu novēršanai, civiliedzīvotāju aizsardzībai bruņotos konfliktos un mierīgai strīdu risināšanai arī turpmāk jābūt ANO galvenajai prioritātei, tostarp izmantojot mediāciju un miera uzturēšanu.
Latvija iestājas par ANO DP lielāku atbildību, saskaņotību un atklātību. Latvija atbalsta ANO DP reformas, lai palielinātu tās efektivitāti starptautisko problēmu risināšanā.
Latvija aizstāv starptautisko tiesisko kārtību. Latvija atbalsta starptautisko tiesību pārkāpēju saukšanu pie atbildības un cīņu pret nesodāmību kā priekšnoteikumus taisnīgam un ilgtspējīgam mieram.
Latvija atzīst, ka steidzami ir nepieciešama atbildīga rīcība, lai sasniegtu Ilgtspējīgas attīstības mērķus. Ilgtermiņa noturības uzlabošana ir sevišķi svarīga, cīnoties ar pieaugošo klimata krīzi un jūras līmeņa celšanos.
Latvija turpināšot darboties daudzpusējā sistēmā, lai stiprinātu solidaritāti un kopīgus centienus, atbalstot neaizsargātās sabiedrības grupas un jaunattīstības valstis, kuras ietekmē politiskā un sociālā spriedze, nabadzība, vides un ar ūdens pieejamību saistītie izaicinājumi.
Latvija, kas jau ilgstoši iestājas par dzimumu līdztiesību, sieviešu izglītības un līdzdalības iespēju veicināšanu, novērtē programmas "Sievietes, miers un drošība" izšķirošo lomu starptautiskā miera un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Latvija turpināšot iestāties par sieviešu tiesību aizsardzību, tostarp sniedzot atbalstu seksuālās vardarbības upuriem bruņotos konfliktos.
Latvija uzskata, ka digitālās plaisas mazināšana starp valstīm, pilsētām un lauku apvidiem, dzimumu un vecuma grupām ir atslēga uz noturību un iespējām visiem. Latvija turpināšot aktīvi iesaistīties drošības jautājumu risināšanā digitālajā un informācijas telpā, tostarp mākslīgā intelekta jomā.