Bijušais Islandes premjerministrs Geirs Hārde noliedzis viņam izvirzītās apsūdzības nolaidībā, kas 2008. gada nogalē noveda valsti līdz finansiālam kraham un norādījis, ka pret viņu uzsāktajai prāvai ir politiska pieskaņa. Notiesāšanas gadījumā ekspremjeram draud divus gadus ilgs cietumsods.
AP atgādina, ka G. Hārde ir pirmais valstsvīrs, kuru tiesā saistībā ar ekonomisko krīzi, un šī ir pirmā reize Islandes vēsturē, kad kāds bijušais valdības loceklis tiek saukts Landsdomur jeb 1905. gadā izveidotās īpašās krimināltiesas priekšā. Šīs tiesas uzdevums ir vērtēt ministru un citu valdības locekļu rīcību, tās sastāvā ir pieci Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesas prezidents, konstitucionālo tiesību profesors un astoņi speciālisti, kurus uz sešu gadu termiņu ievēlē parlaments.
Lēmumu par 60 gadus vecā G. Hārdes, kurš premjera amatu atstāja 2009. gada februārī un pēc tam veselības stāvokļa dēļ aizgājis no lielās politikas, saukšanu tiesas priekšā pagājušogad pieņēma Islandes parlaments jeb Altings. Sākotnēji bija plānots izvirzīt apsūdzības vēl trim valdības ministriem, taču parlamentārieši nosprieda, ka izmeklēšanā nav savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai arī viņus varētu saukt pie atbildības par finansiālās krīzes nenovēršanu.
Apsūdzībā sacīts, ka G. Hārde, kurš premjera amatā stājās 2006. gada jūnijā (pirms tam viņš ieņēma finanšu ministra amatu), pārlieku aktīvi atbalstījis Islandes kļūšanu par finanšu centru un banku nekontrolējamu augšanu. 2008. gadā, kad sākās krīze, Islandes bankās bija koncentrēti milzīgi finanšu līdzekļi, kas deviņas reizes pārsniedza valsts iekšzemes kopprodukta apjomu, atgādina Reuters. Trīs no lielākajām bankām – Glitnir, Kaupthing un Landsbanki – nodarbojās ar ļoti riskantiem darījumiem, kas galu galā noveda pie finansiālā kraha. Pēc apsūdzības domām, jau 2008. gada februārī varēja prognozēt līdzīgu rezultātu, taču G. Hārdes valdība vilcinājusies un nav pieņēmusi lēmumus, kas iegrožotu bankas. Savukārt otrs apsūdzības punkts saistīts ar to, ka, sākoties krīzei, G. Hārde nav pildījis konstitūcijā noteiktos uzdevumus, nav sasaucis oficiālas valdības sēdes, kurās būtu spriests par to, kā pārvarēt bīstamo situāciju. «Nav nekādu dokumentu par šādām sēdēm,» rakstīts apsūdzības rakstā.
Atzīstot, ka attiecībā uz banku straujo augšanu tiešām varētu būt pieļautas kādas kļūdas, G. Hārde noliedzis pārējās apsūdzības, uzsverot, ka «valdība rīkojusies pilnīgi pareizi». «Visa šī lieta pret mani ir farss, kuru inspirējuši trīs pašreizējie parlamenta locekļi – viņiem ir izdevies sarīkot pirmo politisko tiesas prāvu valsts vēsturē,» ekspremjera sacīto citē AFP. «Es savu vainu neatzīstu. Strādājot valdībā, es pūlējos visus jautājumus atrisināt godīgi, vadoties pēc tā, kas būtu labāk tautai,» viņš uzsvēris. G. Hārdes advokāts Andri Arnasons savukārt apstrīdējis parlamenta rīcību, pagarinot astoņu tiesnešu darbības termiņu, taču prokurore Sigridura Fridjonsdotira uzsvērusi, ka tas ir tikai loģiski – šāds lēmums bijis nepieciešams, lai prāvas laikā nenotiktu gandrīz puses tiesas sastāva nomaiņa.