Šodien Grieķijas valdība plānojusi skatīt jautājumu par jaunajiem taupības pasākumiem, kas paredz nākamā gada budžeta deficītu samazināt par 6,4 miljardiem eiro.
Turpinoties plašām protesta akcijām, arī vairāki valdošās sociālistu partijas deputāti pieprasījuši no premjera plašākas diskusijas un, pastāvot bažām, ka parlaments varētu neapstiprināt budžeta samazināšanu, premjers George Papandreu atgriezies pie domas par referenduma rīkošanu.
«Lai realizētu lielās izmaiņas, kurām mēs esam nobrieduši, es apsveru pat izmantot tādu institūciju kā referendums, lai panāktu iespējami plašu vienprātību,» viņš sacījis valdības sēdē, piebilstot, ka Iekšlietu ministrijai jau dots rīkojums sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. AP norāda, ka nekādus iespējamā referenduma termiņus G. Papandreu nav minējis, tādēļ tiek prognozēts, ka šo ieroci viņš izmantos tikai tādā gadījumā, ja taupības pasākumu plāns izgāzīsies parlamentā.
Valdošajai sociālistu partijai tajā gan ir sešu balsu pārsvars pār opozīciju, tomēr pastāv bažas, ka pret taupības pasākumiem varētu balsot vairāki sociālistu deputāti. Pagājušonedēļ 16 sociālisti izplatīja atklātu vēstuli, kurā pieprasīja plašākas diskusijas par taupības pasākumiem, norādot, ka tos būtu nepareizi pieņemt lielā steigā. Viens no vēstules parakstītājiem intervijā valsts televīzijai atzina, ka pretējā gadījumā plāno balsot pret reformām. Pēc pirmdien notikušās septiņu stundu ilgās valdības neformālās sēdes vakar premjera iesniegtais plāns tika skatīts sociālistu partijas valdē, bet šodien ieplānots balsojums valdībā, kuru grieķu mediji gan uzskata par formālu. Toties prognozēt, kāds būs parlamenta balsojuma rezultāts, pašlaik ir grūti. G. Papandreu, bažījoties par vairāku sociālistu balsojumu, uzrunājis opozīcijas partijas, taču maz ticams, ka kāds no to deputātiem atbalstīs nepopulāros pasākumus.
Šādā gadījumā pastāv diezgan reāla iespēja, ka valdība kritīs un nāksies izsludināt jaunas vēlēšanas, turklāt saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem ļoti ticami, ka tajās tiks ievēlēts sašķelts un darboties nespējīgs parlaments. Grieķijas iekšlietu ministrs Jannis Ragousis jau norādījis, ka šādā gadījumā būs apdraudētas Grieķijas iespējas izpildīt solījumus, kas doti starptautiskajiem aizdevējiem. «Ikviens, kurš virza tautu uz jaunām vēlēšanām, patiesībā to pagrūž no klints bezdibenī,» intervijā Realnews sacījis iekšlietu ministrs.
Pagājušās nedēļas nogalē darbu Grieķijā beidza starptautiskā aizdevēju misija, nolemjot, ka nākamā mēneša sākumā Grieķijai varētu izsniegt kārtējos 12 miljardus eiro no 110 miljardu eiro apstiprinātā aizdevuma. Tajā pašā laikā aizdevēji vēlas pārliecināties, ka Grieķija turpina samazināt budžeta deficītu – ar to arī saistīts G. Papandreu valdības izstrādātais plāns, kas paredz šogad ietaupīt 6,4 miljardus eiro, bet līdz 2015. gadam – vēl 22 miljardus eiro, vēsta Reuters. Savus mērķus valdība gatavojas sasniegt, samazinot izdevumus un ceļot nodokļus, kas, protams, neapmierina valsts iedzīvotājus. Jau vairāk nekā divas nedēļas katru nakti pie parlamenta ēkas pulcējas tūkstošiem protestētāju, kuri atgādina, ka valdības politika Grieķiju jau novedusi līdz ekonomiskajai lejupslīdei un 15,6% augstam bezdarba līmenim. Pagaidām šīs demonstrācijas ir miermīlīgas, taču Grieķijas mediji pieļauj iespēju, ka, valdībai pieņemot jaunus taupības pasākumus, sabiedrības reakcija kļūs agresīva. Svētdien notikušajā protesta akcijā, kurā Atēnās piedalījās ap 80 000 cilvēku, jau izskanējuši salīdzinājumi starp arābu pavasari un demonstrācijām Grieķijā.