Jauni pētījumi prognozē, ka infekcijas izraisošās sēnītes, kas katru gadu izraisa miljoniem nāves gadījumu, planētai sasilstot, ievērojami izplatīsies jaunos reģionos, un pasaule tam nav gatava, ziņo CNN.
Sēnītes ir absolūti visur - tās ir plaša organismu valstība, sākot no pelējuma līdz sēnēm, un tās aug tādās vidēs kā augsne, komposts un ūdens. Tām ir svarīga loma ekosistēmās, taču tās var postoši ietekmēt cilvēku veselību - sēnīšu infekcijas katru gadu nogalina aptuveni 2,5 miljonus cilvēku, turklāt datu trūkums nozīmē, ka šis skaitlis varētu būt vēl daudz lielāks.
Tomēr mēs joprojām esam ļoti tālu no to pilnīgas izpratnes, jo īpaši no tā, kā šie neticami pielāgoties spējīgie organismi reaģēs uz sasilstošo klimatu.
Mančestras universitātes zinātnieku komanda izmantoja datorsimulācijas un prognozes, lai kartētu Aspergillus potenciālo izplatību nākotnē. Aspergillus ir izplatīta sēnīšu grupa, kas sastopama visā pasaulē un var izraisīt aspergilozi - tā ir dzīvībai bīstama slimība, kas galvenokārt skar plaušas.
Viņi atklāja, ka noteiktas Aspergillus sugas paplašinās savu izplatības areālu, klimata krīzei pastiprinoties, iekļūstot jaunās Ziemeļamerikas, Eiropas, Ķīnas un Krievijas daļās.
“Sēnītes ir nepietiekami pētītas, salīdzinot ar vīrusiem un parazītiem, taču šīs kartes liecina, ka sēnīšu patogēni nākotnē, visticamāk, ietekmēs lielāko daļu pasaules reģionu,” sacīja Normans van Reins, viens no pētījuma autoriem un klimata pārmaiņu un infekcijas slimību pētnieks Mančestras universitātē.
Šī joma ir ieguvusi jaunu uzmanību, pateicoties populārajai HBO televīzijas drāmai “The Last of Us”, kas stāsta par cilvēkiem, kuri cenšas izdzīvot pasaulē, kurā infekcioza mutanta sēne lielāko daļu iedzīvotāju ir pārvērtusi par vardarbīgiem monstriem.
Tā ir fantāzija, sacīja van Reins, taču viņš cer, ka tas palielinās sēnīšu infekciju atpazīstamību, kas realitātē nogalina miljonus cilvēku.
Aspergillus sēnes aug kā mazi pavedieni augsnēs visā pasaulē. Tāpat kā gandrīz visas sēnes, tās izdala milzīgu skaitu sīku sporu, kas izplatās pa gaisu.
Cilvēki katru dienu ieelpo sporas, taču lielākajai daļai cilvēku nerodas nekādas veselības problēmas, jo viņu imūnsistēma tās iznīcina.
Citādi ir ar cilvēkiem, kuriem ir plaušu slimības, tostarp astma, cistiskā fibroze, kā arī cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vēža un orgānu transplantācijas pacientiem, un tiem, kuriem ir bijusi smaga gripa vai Covid-19.
Ja organisma imūnsistēma nespēj iznīcināt sporas, sēnīte "sāk augt un būtībā jūs it kā apēst no iekšpuses", sacīja van Reins.
Viņš teica, ka aspergilozei ir ļoti augsts mirstības līmenis - aptuveni 20% līdz 40%. To ir arī ļoti grūti diagnosticēt, jo ārsti to ne vienmēr atpazīst, tā kā pacientiem bieži ir drudzis un klepus, kas ir simptomi, kas raksturīgi daudzām slimībām.
Arī sēnīšu patogēni kļūst arvien izturīgāki pret ārstēšanu, piebilda van Reins - ir pieejamas tikai četras pretsēnīšu zāļu klases.
Pētījumā atklāts, ka Aspergillus flavus, suga, kas parasti dod priekšroku karstākam, tropiskam klimatam, varētu palielināt savu izplatību par 16%, ja cilvēki turpinās dedzināt lielu daudzumu fosilā kurināmā. Tiek prognozēts, ka tā izplatīsies Ziemeļamerikas, Ziemeļķīnas un Krievijas daļās.
Šī suga var izraisīt smagas infekcijas cilvēkiem un ir izturīga pret daudziem pretsēnīšu medikamentiem. Tā inficē arī virkni pārtikas kultūraugu, radot potenciālus draudus pārtikas nodrošinājumam. Pasaules Veselības organizācija 2022. gadā iekļāva Aspergillus flavus savā kritiski svarīgajā sēnīšu patogēnu grupā ietekmes uz sabiedrības veselību un pretsēnīšu rezistences riska dēļ.
Tiek prognozēts, ka Aspergillus fumigatus, kas dod priekšroku mērenākam klimatam, izplatīsies ziemeļu virzienā, pieaugot globālajai temperatūrai. Pētījumā atklāts, ka līdz 2100. gadam tā izplatība varētu palielināties par 77,5%, potenciāli pakļaujot inficētus deviņus miljonus cilvēku Eiropā.