Trešdien Lietuvā tika ziņots par situāciju Šilutes rajonā, kad trīs gadus veca zēna vecākiem pārvērtās par īstu murgu - sociālajos tīklos izplatījies kādas mātes ieraksts, kurā viņa brīdina vecākus sargāt savus bērnus no iespējamiem nolaupītājiem, jo viņas dēls pazuda vien dažu minūšu laikā, raksta “tv3.lt”.
Par laimi, pēc sazināšanās ar policiju un meklēšanas, bērns tika ātri atrasts, tomēr visiem vecākiem ir svarīgi atcerēties, ka katra minūte var būt nenovērtējami svarīga.
Psihologs un psihoterapeits Gedimins Navaitis komentēja šo tēmu, sakot, ka šī ir tikai viena no vadlīnijām, kas vecākiem jāievēro, lai pasargātu savus bērnus.
Ikvienam vecākam ir ārkārtīgi svarīgi rūpēties par savu bērnu labsajūtu un drošību, tomēr dažreiz tikai viena kļūda var likt jums zaudēt visu, kas jums ir dārgs, un piedzīvot lielu stresu. Uz jautājumu, vai var palīdzēt saruna ar bērnu par to, kā komunicēt ar svešiniekiem, psihologs apliecināja, ka tā varētu būt, tomēr piebilda, ka šis nav galvenais pasākums jūsu bērnu drošības nodrošināšanai.
Pēc viņa teiktā, bērniem jau no mazotnes tiek ieaudzināta pašpasargāšanās sajūta, taču, neskatoties uz to, mēs joprojām saskaramies ar stāstiem par bērnu pazušanu.
"Runājot par sarunām ar bērniem, tām ir jēga, kad bērns ir atdalīts no pieaugušajiem, kas ir aktuālāk vecākiem bērniem. Tad jautājums par to, ko teikt, ko neteikt, kā sazināties, kļūst daudz skaidrāks. Bērni saņem dažādus brīdinājumus, sākot no bērnudārza un dzirdētajām pasakām, beidzot ar skolu un vecākiem, tāpēc es uzsvērtu, ka var notikt īpašas atsevišķas sarunas, taču nevajadzētu pieņemt, ka tās atrisina visas problēmas," skaidroja speciālists.
Pēc viņa teiktā, dažreiz šādas sarunas iznākums var būt pilnīgi atšķirīgs no gaidītā. Viņš uzsvēra, ka dažreiz vecāki, cenšoties aizsargāt savus bērnus un runājot par pasaules "sliktajiem onkuļiem un tantēm", var iedvest viņos lielas bailes un neuzticības sajūtu:
"Dažreiz šīm sarunām var būt arī pretējs efekts, jo tās rada bērnam naidīgu pasaules uzskatu."
Kā pasargāt savu bērnu?
Tā kā sarunas ne vienmēr var palīdzēt nodrošināt bērna labsajūtu un drošību, psihoterapeits G. Navaitis dalījās vēl vienā atziņā. Viņaprāt, šī metode ir kā zelta likums, kas var palīdzēt ikvienam, kurš vēlas pasargāt savus bērnus no negadījumiem un ļaundaru rokām.
"Ir noteikti noteikumi, kas mums visiem jāievēro, piemēram, cik vecus bērnus var atstāt vienus, kāda veida uzraudzība viņiem nepieciešama. Ja trīsgadīgs bērns bija viens, tā bija vecāku bezatbildīga rīcība, un viss. Tāpēc bērnus nevar atstāt vienus. Pieaugušajiem ir jānodrošina viņiem pilnīga uzraudzība un jāpatur viņi acīs. Runa pat nav par piesardzību, bet gan par likumu ievērošanu. Tie nav vienkārši radīti, tie balstās uz mūsu sabiedrības pieredzi," zelta likumu nosauc speciālists.
Uz jautājumu, kā vecākiem rīkoties, ja viņi saskaras ar situāciju, ka viņu bērns ir pazudis, viņš vispirms ieteica nomierināties. Pēc speciālista domām, šādās situācijās vissvarīgākais ir skaidra, loģiska domāšana un ātra reakcija. Viņš uzskata, ka emociju kontrolēšana varētu palīdzēt ātrāk atrast pazudušo bērnu.
"Jo ātrāk sāksies meklēšana, jo ātrāk bēŗns tiks atrasts. Ja bērns pazuda pagalmā, kā mēdz teikt, pirms piecām minūtēm, padomāsim, cik tālu viņš var noiet piecās minūtēs, tad viņu būs vieglāk atrast nekā piecpadsmit minūšu vai piecu stundu laikā, kad viņš varēja aiziet jau daudz tālāk,” uzsver eksperts.
Iepriekš ziņu portāls tv3.lt dalījās ar brīdinājumu no mātes Andželikas, kura Šlutē pārdzīvoja īstu murgu. "Aizsargājiet savus bērnus un viņu dzīvības!!!" tā savu ierakstu sociālajā tīklā “Facebook” sāka Šilutes rajonā dzīvojošā Andželika Bajorinaite. Sieviete īsumā aprakstīja šokējošo stāstu, kas pirms nedaudz vairāk kā diennakts pie Nemunas upes aizkustināja viņas ģimeni. "Šodien Nemunas upē, Šilutes rajonā, manu dēlu dažu minūšu laikā nolaupīja. Tikai pateicoties ļoti, ļoti veiksmīgai sakritībai, ātrai vēršanās pie policijas un neatlaidīgai meklēšanai, bērna nolaupītāji iemeta bērnu krūmos tālu no vietas, kur mēs makšķerējām.
Es tikai tagad sāku atgūties no šoka un atcerēties visu līdz sīkākajai detaļai, kas skaidri parāda, ka bērns nevarēja noiet vairāk par kilometru dažu minūšu laikā, nedzirdot mūsu kliedzienus. Mēs viņu atradām tajā pašā vietā, kur bijām meklējuši divas reizes iepriekš, ar zaru saskrāpētu seju un zilumu uz vaiga. Tā nomests bērns varēja iekrist ūdenī, un tad es pat negribu par to domāt. Ceru, ka policija atradīs šos cilvēkus. Jūs ne uz minūti nevarat atraut acis no bērniem, viņus gandrīz vai no rokām izrauj!!!" rakstīja sieviete, kura piekrita dalīties savā stāstā ar ziņu portālu tv3.lt un sacīja, ka joprojām nevar atgūties no notikušā: "Neko briesmīgāku savā dzīvē neesmu piedzīvojusi."
Ģimenes ceļojums pie dabas, netālu no Nemunas upes, sākās 12. maijā. Anželika ar savu gandrīz 3 gadus veco dēlu un viņa vectēvu ap plkst. 13.00. ieradās Šilutes rajonā. Viss noritēja labi, ģimene palika pa nakti dabā, un nākamajā dienā turpināja makšķerēt un baudīt laiku.
"Mēs makšķerējām pie Nemunas upes. Man bija sajūta, ka kāds mūs vēro. Tur ir lieli krūmi, tāpēc ir viegli palikt nepamanītam. Bērna vectēvs, es un mans dēls, kuram ir tikai 3 gadi, bijām pie Nemunas upes. Tikai dažas stundas vēlāk vakar es savā galvā saliku kopā notikumu secību. Mūs noteikti kāds vēroja. Diena bija vējaina, Nemuna nemierīga, tāpēc ir grūti dzirdēt, kas staigā apkārt, kad esi pie upes. Mūsu automašīna atradās 7 metru attālumā no krasta.
Visu dienu kāds noteikti vēroja, kā mēs ļāvām bērnam staigāt ap mašīnu. Spēlēt spēles, klausīties mūziku. Un ļoti paveicās, ka vectēvs iedeva mazdēlam telefonu,” savu stāstu sāk Andželika. Sieviete teica, ka telefons bērnam bija kā konfekte, viņš nekad neaizklīda no viņiem tālu: “13. maijā no rīta vectēvs devās pēc malkas. Un mans dēls ar telefonu tupēja blakus mūsu mašīnai. Es nogāju lejā pie makšķeres, apsēdos uz krēsla, pagriezos un ieraudzīju, ka mans dēls spēlējas ar telefonu. Un tad es aizgriezos prom varbūt uz divām minūtēm, un, kad es pagriezos, es vairs nevarēju redzēt bērnu. Es saucu bērnu vārdā, nebija ne skaņas. Tad es ieraudzīju atgriežamies vectēvu, un mēs kopā sākām viņu meklēt. Mēs nevarējām dzirdēt telefonā skanošu radio, neko. Nebija skaņas. Es sāku zvanīt vectēvam uz telefonu, bet pirmās divas reizes neviens neatbildēja. Vēlāk kāds vairākas reizes atbildēja, bet neviens nerunāja. Saruna turpinājās tikai dažas sekundes. Es uzmanīgi jautāju dēlam, kur viņš ir, bet neviens nerunāja. Reizēm dzirdēju tikai mūzikas atskaņošanu vai kaut ko tamlīdzīgu. Pēdējo reizi saruna ilga vairākas minūtes. Dzirdēju, kā kāds steidzas cauri krūmiem. Dzirdēju bērna raudāšanu, nepārtrauktu kaut kā krakšķēšanu. Baidījos, ka viņš iekritīs ūdenī. Es pat nezināju, kur viņu meklēt. Tad es dzirdēju automašīnas skaņu, izskrēju uz ceļa un redzēju, kā tā lēnām pārvietojas.”
Anželika apgalvo, ka attiecīgā automašīna, iespējams, pēc tam, kad vadītājs ieraudzīja sievieti, apstājās un no tās izkāpa divi vīrieši, kuri, iespējams, izliekoties satrauktā balsī teica: "Kā tik mazs bērns var staigāt viens pats?"
"Tajā brīdī mans dēls atkal sāka iet pretī šiem vīriešiem, un viens no viņiem teica - nē, nē, ej pie savas mātes. Mans dēls ļoti uzticas visiem. Ja kāds to uzliktu uz pleciem un sāktu nest, viņš neizdotu ne skaņas. Tad es viņiem pateicu, ka ierodas policija, tāpēc šie vīrieši ielēca mašīnā un aizbrauca. Pirms tam es viņiem pateicos, lai gan nesaprotu, par ko. Pēc dažām minūtēm ieradās policija un pārbaudīja alkohola reibumu. Alkometrs rādīja nulles. Es paskaidroju policistiem par aizdomīgajiem vīriešiem, bet policiste teica, ka bērns pats varēja būt nogājis ievērojamu gabalu. Viņu skeptiskā attieksme bija jūtama. Es it kā novērsos no bērna, un viņš šajās 2-3 minūtēs nogāja apmēram kilometru un iekrita krūmos pie upes. Viņi solīja meklēt to automašīnu un nopratināt šos vīriešus. Ar to viss arī beidzās," Anželika dalījās savās baisajās atmiņās.
Policijas pārstāvji ziņu portālam tv3.lt apstiprināja, ka par šo gadījumu ir saņēmuši zvanu no mātes: "13. maijā plkst. 9:06 tika saņemts ziņojums, ka ziņotāja bērns ir pazudis. Tika nosūtīti spēki, bet māte pati atrada bērnu un nevienam neiesniedza nekādas sūdzības. Viņa neminēja, ka bērns varētu būt nolaupīts vai guvis traumas. Arī ieradušies policisti nekādus ievainojumus nemanīja."
Tomēr, pēc policijas pārstāvju teiktā, pēc mātes ieraksta sociālajos tīklos policisti turpinās ar viņu sazināties. To apstiprināja Andželika, kura šajā trešdienā saņēma izmeklētājas uzaicinājumu ierasties policijas iecirknī. Sieviete piebilda, ka sākumā viņai nebija nekādu pretenziju ne pret vienu, jo viņa bija šokā un vēl neapzinājās, cik lielās briesmās atrodas viņas trīsgadīgais bērns.
"Vēlāk es dalījos savās aizdomās ar amatpersonām, taču uz tām, šķiet, tika reaģēts tikai virspusēji," ar nožēlu teica Anželika.