Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi parlamentā likumprojektu, kas paredz iespēju noteikt nacionālās ekonomiskās sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.
Lietuvas vērtējumā tas ir nepieciešams gadījumam, ja šovasar Eiropas Savienība (ES) nespēs vienoties par kopīgo sankciju pagarināšanu.
Viļņa vēlas, lai arī citas ES valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, rīkojas līdzīgi, tādējādi panākot, ka preces no agresorvalstīm ES nav iespējams ievest pa sauszemes ceļiem, tādēļ tās sadārdzinās.
ES sankcijas tiek pagarinātas ar vienbalsīgu lēmumu, taču pastāv bažas, ka šoreiz Ungārija varētu izmantot savas veto tiesības.
Vienlaikus Lietuvas premjerministrs Gintauts Palucks apliecināja, ka Lietuva sankcijas Krievijai un Baltkrievijai nepiemēros vienatnē.
"Lietuva noteikti nepiemēros vienpusējas nacionālās sankcijas, ja vien nebūs plašākas reģionālas vienošanās. No Lietuvas vienpusēja lēmuma ieguvumu nebūtu, tas tikai kaitētu," viņš ceturtdien teica žurnālistiem, uzsverot, ka tādu instrumentu var izmantot tikai reģionālā vienprātībā.
Lietuvas parlaments nesen paplašināja nacionālās sankcijas, kas galvenokārt vērstas pret Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kad parlamentā notika debates par šīm sankcijām, Ārlietu ministrija mēģināja panākt, lai grozījumus par sektoriālām sankcijām iesniedz kāds Seima deputāts vai deputātu grupa, taču tas netika izdarīts.
Ārlietu ministrs Ķēstutis Budris iepriekš aģentūrai BNS teica, ka ministrija no ieceres atteicās, jo daļa deputātu vēlējās plašākas diskusijas par to.
Ārlietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā pausts, ka Lietuvas valdība noteiks divu veidu sankcijas: iesaldēs aktīvus un noteiks ierobežojumus kādām nozarēm. Abos gadījumos sankcijām pakļautās personas un kompānijas noteiks valdība.
Likumprojekts paredz, ka aktīvus var iesaldēt fiziskām un juridiskām personām, kas tieši vai netieši atbalsta Krievijas karu Ukrainā, vēršas pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību, kaitē Ukrainas stabilitātei un ar hibrīdaktivitātēm kaitē Lietuvas neatkarībai, piemēram, īstenojot koordinētu manipulāciju ar informāciju vai iejaucas informācijas apritē.
Aktīvus iesaldēt varēs arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai juridiskām personām, kas atbalsta cilvēktiesību pārkāpumus, pilsoniskās sabiedrības un demokrātiskās opozīcijas Krievijā un Baltkrievijā apspiešanu.
Likumprojekts paredz izņēmumus. Piemēram, iesaldēto līdzekļu pieejamību, ja tas nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai, piemēram, maksājumiem par pārtiku, komunālajiem pakalpojumiem, īri vai hipotekāro kredītu, medikamentiem, ārstēšanu, nodokļiem vai apdrošināšanas prēmijām.
Sektoriālās sankcijas paredz aizliegumu pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt no Lietuvas uz Krieviju un Baltkrievijas preces, tehnoloģijas, pakalpojumus un programmatūru, ko var izmantot agresorvalstu aizsardzības un drošības nozaru attīstībai, rūpniecības jaudas stiprināšanai vai kaitēšanai Lietuvai.
Ar likumprojektu plānots aizliegt tādu preču, tehnoloģiju, pakalpojumu un programmatūras, kas rada ievērojamus ieņēmumus Krievijai vai Baltkrievijai un kuru izcelsme ir šajās valstīs, tiešu vai netiešu iegādi, importu vai nodošanu Lietuvai.
Izņēmumus varētu paredzēt gadījumos, kad pakalpojumi ir nepieciešami, piemēram, medicīniskiem, farmaceitiskiem vai humāniem mērķiem, civilo kodoliekārtu ekspluatācijai vai uzturēšanai.
Ārlietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz, ka valdība var noteikt papildu sektoriālus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības, enerģētikas, transporta, finanšu, informācijas tehnoloģiju, telekomunikāciju un citiem sektoriem.
To varētu darīt, ja tiek noteikts, ka konkrēto sektoru vat izmantot Kremļa kara Ukrainā mērķiem, Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku, aizsardzības nozares atbalstam, lai palielinātu rūpniecisko jaudu vai kaitētu Lietuvas drošībai.
Ja Seims apstiprinās iesniegto likumprojektu un ES nepagarinās savas sankcijas, ierosinātie grozījumi spēkā stāsies augustā.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda iepriekš ir teicis, ka valsts ir gatava noteikt nacionālās ekonomiskās sankcijas, ja ES nepagarina savas sankcijas, taču ir uzsvēris, ka ES sankcijas ir daudz iedarbīgākas.
Kopš 2022.gada 24.februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ES ir pieņēmusi 17 sankciju pakotnes. Sankcijas ir vērstas gan pret konkrētām personām, gan ekonomikas jomām un uzņēmumiem.