ES tiesa lemj par labu "The New York Times" strīdā par Leienas un "Pfizer" vadītāja īsziņām
Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa trešdien secinājusi, ka Eiropas Komisija (EK) rīkojās nepareizi, liedzot laikrakstam "The New York Times" piekļuvi EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas īsziņu sarakstei ar farmācijas kompānijas "Pfizer" vadītāju par Covid-19 vakcīnu iegādi.
Laikraksta advokātiem izdevās atspēkot apgalvojumu, ka pieprasītie dokumenti neeksistējot un neesot EK rīcībā, teikts tiesas paziņojumā.
Šī lieta aktualizējusi jautājumus par EK darba caurskatāmību. EK uzskata, ka īsziņas un citi īslaicīgas elektroniskās saziņas veidi ne vienmēr ir uzskatāmi par dokumentiem, kas būtu jāsaglabā vai jāpublisko.
ES Vispārējā tiesa secināja, ka EK "nevar vienkārši paziņot, ka tās rīcībā nav pieprasīto dokumentu, bet tai ir jāsniedz ticami paskaidrojumi, kas ļautu sabiedrībai un tiesai saprast, kāpēc šie dokumenti nav atrodami". Tiesa arī norādīja, ka EK nav ticami paskaidrojusi savu apgalvojumu, ka īsziņās nebija iekļauta svarīga informācija.
Tāpat EK "nav pietiekami paskaidrojusi, vai pieprasītās īsziņas tika dzēstas un, ja tā, vai dzēšana tika veikta apzināti vai automātiski, vai arī priekšsēdētājas mobilais tālrunis tikmēr tika nomainīts", teikts tiesas paziņojumā.
"The New York Times" ziņoja, ka Leiena īsziņās sarakstījās ar "Pfizer" vadītāju Albertu Burlu.
Covid-19 pandēmijas laikā Leiena aktīvi iesaistījās, lai nodrošinātu vakcīnu pieejamību ES.
Sīvas starptautiskās konkurences apstākļos par piekļuvi vakcīnām Leiena izpelnījās atzinību par vadošo lomu pandēmijas laikā, taču viņa tika arī kritizēta par sarunu necaurskatāmību.
EK divu mēnešu laikā ir iespēja apstrīdēt ES Vispārējās tiesas spriedumu.