"Nissan" cietis savā vēsturē lielākos zaudējumus un plāno atlaist 20 000 darbinieku

© unsplash.com

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" otrdien paziņoja par apjomīgiem zaudējumiem pagājušajā finanšu gadā un plāniem pasaulē likvidēt 15% darbavietu.

Autoražotājs finanšu gadā, kas noslēdzās martā, strādājis ar 671 miljarda jenu (4,08 miljardi eiro) zaudējumiem, kas gan ir vien nedaudz zem visu laiku lielākajiem zaudējumiem uzņēmuma vēsturē 684 miljardu jenu apmērā, kas tika reģistrēti 1999.-2000.gadā.

Vienlaikus "Nissan" paziņoja, ka pasaulē likvidēs 20 000 darbavietu un samazinās rūpnīcu skaitu no 17 līdz desmit, tādējādi cenšoties nākamā fiskālā gada laikā izmaksas samazināt par 250 miljardiem jenu.

Tāpat kā citiem konkurentiem arī "Nissan" ir grūtības konkurēt ar Ķīnas elektrisko automobiļu ražotājiem, kā arī uzņēmuma darbību apdraud ASV tarifu politika.

Martā "Nissan" paziņoja, ka pēc neveiksmīgajām apvienošanās sarunām ar konkurentu "Honda" no amata atkāpjas izpilddirektors Makoto Učida.

"Nissan" un "Honda" februārī pavēstīja, ka pārtraukuši sarunas par abu uzņēmumu iespējamu apvienošanu, kurā tiktu izveidots pēc pārdošanas apmēra pasaulē trešais lielākais autoražotājs.

Vietējie mediji iepriekš ziņoja, ka šīs sarunas bija nonākušas strupceļā pēc tam, kad "Honda" ierosināja iegādāties "Nissan" akcijas un padarīt to par savu struktūrvienību, nevis integrēt jaunas holdinga kompānijas paspārnē.

Pasaulē

Specdienestu vadītāju, ekspertu un politiķu brīdinājumi par Putina gatavošanos uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm, lai pārbaudītu Rietumu vienotību, kopš gada sākuma izskanējuši arvien biežāk. Pirms dažām dienām par to vēlreiz atgādināja Vācijas federālā izlūkošanas dienesta (BND) vadītājs Bruno Kāls, kurš gatavojas atstāt savu amatu: “Maskava var veikt provokāciju Baltijas valstīs “Krievijas iedzīvotāju aizsardzības” iegansta aizsegā”, līdzīgi kā tas notika ar Krimas aneksijas speciālo operāciju 2014. gadā. “Nav runa par plaša mēroga iebrukumu, izmantojot tankus un bombardēšanu – Krievijai pietiek nosūtīt uz Igauniju “zaļos cilvēciņus” krievvalodīgās minoritātes aizstāvībai,” Kāla teikto citē aģentūra “Reuters”. Tādā veidā, pēc viņa domām, “Putins mēģinās pārbaudīt NATO apņēmību aizsargāt savus sabiedrotos”.

Svarīgākais