NATO ceturtdien paziņojusi, ka pērn 22 no 32 alianses dalībvalstīm aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sasniedzot iepriekš nosprausto mērķi.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas valstis ir palielinājušas izdevumus aizsardzībai, taču pirms jūnijā paredzētā NATO samita ASV prezidents Donalds Tramps izdara spiedienu uz sabiedrotajiem, lai tie vienotos par ievērojami lielāku aizsardzības izdevumu mērķi - 5% no IKP.
Tramps brīdinājis, ka ASV varētu atteikties aizstāvēt tās dalībvalstis, kas pašas netērē pietiekami daudz līdzekļu savai aizsardzībai.
Iepriekš NATO bija prognozējusi, ka 2% līmeni 2024. gadā sasniegs 23 dalībvalstis.
Kopumā aizsardzības izdevumi NATO dalībvalstīs Eiropā un Kanādā pērn pieauga par 19%, teikts alianses ikgadējā ziņojumā.
Pirms Hāgā paredzētā samita arī dalībvalstis, kas joprojām nav sasniegušas paredzēto mērķi, paudušas apņēmību beidzot palielināt savus aizsardzības izdevumus.
Piemēram, Spānija šonedēļ paziņoja, ka šogad investēs desmit miljardus eiro, lai sasniegtu 2% līmeni no IKP.
Tomēr ASV aizsardzības izdevumi joprojām ir vislielākie un pērn dolāru izteiksmē sasniedza 64% no visas alianses aizsardzības izdevumiem.
Tomēr attiecībā pret IKP ASV tēriņi pērn sasniedza tikai 3,39%, kas ir ievērojami mazāk nekā Trampa pieprasītie 5%.
Tikmēr Polija 2024. gadā aizsardzībai atvēlēja 4,07% no IKP, Igaunija - 3,41%, bet Latvija - 3,39%.
Savukārt pat 2% līmeni joprojām nav sasniegusi Beļģija, Kanāda, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Melnkalne, Portugāle, Slovēnija un Spānija.
Līdztekus Spānijai minimālo aizsardzības izdevumu mērķi solījušas sasniegt arī Portugāle, Beļģija un Luksemburga.
Islandei nav pašai savas armijas un attiecīgi nav arī aizsardzības budžeta.