Kas notiks, ja ASV tomēr nenāks palīgā?

Visā NATO vēsturē alianses militārajos plānos nekad nav bijusi iekļauta iespēja darboties bez ASV, un visa Eiropas militārā loģistika ir veidota, pamatojoties uz ASV atbalstu. Tomēr tagad, saskaņā ar izdevumu “Politico”, pieaug bažas par to, kā krīzes apstākļos pārvietot karaspēku un aprīkojumu pa Eiropu bez amerikāņu palīdzības.

Liela daļa Eiropas transporta infrastruktūras joprojām ir orientēta uz rietumiem uz austrumiem, paredzot, ka kara gadījumā ASV papildspēki ieradīsies pāri Atlantijas okeānam.

Vislabāk attīstītie NATO vadītie koridori stiepjas no Nīderlandes krasta līdz Suvalku koridora Polijas daļai. "Šie koridori ir kritiski svarīgi, jo tie ļauj NATO un mūsu sabiedrotajiem ātrāk nokļūt austrumu flangā," sarunā ar “Politico” sacīja Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Tomass Godliausks.

Gan vecāki, gan jaunākie militārās mobilitātes projekti ir atkarīgi no ASV palīdzības - taču arvien vairāk tiek apšaubīta ASV politiskā apņemšanās palīdzēt Eiropai.

"Vai ASV joprojām būs uzticīgas NATO vai Eiropai, ir leģitīms jautājums," sarunā ar “Politico” sacīja bijušais ASV armijas Eiropā komandieris atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess. "Es par to esmu ļoti noraizējies. Cik vien iespējams, es ceru, ka mēs nepārrausim savas saistības ar Eiropu. Tā būtu briesmīga kļūda no ASV puses."

Ja ASV atsauks atbalstu, Eiropa saskarsies ar situāciju, kad karaspēka pārvietošana būs lēnāka, dārgāka un to kavēs vairāki loģistikas sastrēgumi, un krīzes situācijā tas var izrādīties liktenīgi.

Pat diskusijās Eiropā par stratēģisko autonomiju tiek ņemts vērā fakts, ka ASV joprojām kontrolē galvenos militārās mobilitātes elementus, piemēram, lidmašīnas, kuģus, degvielas plūsmas, satelītus, kiberaizsardzību un savietojamības standartus.

"Ir iespējas, kuru nodrošināšanai mēs esam atkarīgi no ASV," sarunā ar “Politico” sacīja Nīderlandes konsultāciju uzņēmuma “TNO” pētniece Kimberlija Kruijvere.

Eiropai trūkst lielu transporta lidmašīnu, militārajam transportam piemērotu kravas kuģu un tanku un bruņumašīnu pārvietošanai nepieciešamo specializēto transportlīdzekļu. "Mēs varam pārvietot vieglāku aprīkojumu, bet ne smagas kravas," piebilda Kruijvers.

Vācijas Ārējo attiecību padomes pētnieks Janiks Hartmans saka, ka, gadījumā, ja ASV izvestu savus spēkus, piemēram, no Ramšteinas gaisa bāzes Vācijā, Eiropa paliktu bez galvenajām iekraušanas iekārtām, piemēram, rampām un bortu automašīnām. Kruijvers piebilda, ka Eiropā ir maz iepriekš novietota militārā aprīkojuma, savukārt ASV ir ieroči un aprīkojums Vācijā, Polijā un Nīderlandē.

Arī degvielas uzpilde lidojumos joprojām ir galvenokārt ASV atbildība - Eiropas austrumu flanga aizsardzība ir atkarīga no ASV finansētajiem NATO degvielas uzpildes tīkliem, kas aptver visu kontinentu.

Pilns priekšstats par Eiropas militārās mobilitātes plāniem un izaicinājumiem ir koncentrēts NATO Apvienotajā atbalsta pavēlniecībā (JSEC), kas atrodas Ulmā, Vācijā.

JSEC atskaitās NATO augstākajam sabiedroto spēku komandierim Eiropā, kurš vienmēr ir bijis ASV ģenerālis. Tomēr tiek ziņots, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju nodot šo lomu eiropietim, kas ir vēl viena zīme, kas liecina, ka ASV samazinās interese par Eiropas aizsardzību.

Koordinācija starp JSEC un Eiropas Savienību ir vāja, uzskata Briseles Karaliskā Augstāko aizsardzības studiju institūta pētnieks Simons Van Heumisens. Kopīgām mācībām vajadzētu mazināt vājās vietas, taču ASV jau ir devušas signālu, ka nākotnē varētu mazāk iesaistīties mācībās Eiropā.