Kurš saņems pāvesta Franciska miljoniem lielās bagātības?

Pāvests Francisks visā pasaulē tika cienīts kā pieticības, vienkāršības un cilvēku tuvības simbols. Taču pēc viņa nāves atklājās mazpazīstams fakts - nāves dienā pāvests bija sakrājis bagātību aptuveni 16 miljonu dolāru vērtībā, raksta “tv3.lt”.

Par to, no kā šī "bagātība" patiesībā sastāv, kam tā pieder un kā tā tiks sadalīta, stāsta arhibīskaps Kestutis Kevals.

Viņš skaidro, ka šī nauda nav saistīta ar pāvesta personīgo dzīvi - tas ir labdarības fonds, kas paredzēts, lai palīdzētu trūcīgajiem, atbalstītu krīzes nonākušās valstis, veiktu dažādas sociālās misijas un citus žēlsirdības darbus.

"Ziniet, tas izklausās ļoti dīvaini, jo, lai būtu tāda summa, es nezinu, kādam būtu jābūt uzņēmējam, lai uzkrātu tādu kapitālu. Visticamāk, tas attiecas uz pāvesta fondu," skaidro arhibīskaps.

Lai gan skaitļi šķiet iespaidīgi, arhibīskaps uzsver, ka tā nav pāvesta personīgā bagātība, bet gan fonds, kas pieder kādai Baznīcas institūcijai. Šis fonds, pēc Kevala teiktā, pastāv, lai atbalstītu dažādus žēlsirdības darbus, un tajā ieplūst ziedojumi no visas pasaules.

"Piemēram, arī svētceļnieki var ziedot šajā fondā. Un viņš pēc tam naudu izdala pēc saviem ieskatiem - kā saka, pēc zināšanām, kur tas visvairāk vajadzīgs," stāsta Kevals.

Pēc pāvesta nāves kļuvis aktuāls jautājums - kas notiks ar šiem miljoniem? Pēc Kevala teiktā, pāvests lēmumus par fonda līdzekļiem nepieņēma viens pats - viņam palīdzēja kardināls Konrāds Krajevskis.

"Ir kardināls Krajevskis, kurš ir atbildīgs, piemēram, par tiem nabadzīgajiem cilvēkiem Romā, kuri nakšņo pie Vatikāna bazilikas un tamlīdzīgi, viņš lemj, kā un kādā veidā palīdzēt šiem cilvēkiem."

Tikušas ierīkotas dušas, ģērbtuves un ēdnīcas.

"Pāvests var pieņemt lēmumu personīgi, bet bez naudas, kas ir viņa rīcībā, viņš nevar izdarīt tik daudz labu darbu," skaidro arhibīskaps. No šī fonda līdzekļus saņēmusi arī Lietuva - arhibīskaps atgādina gadījumu, kad bijušais pāvests Jānis Pāvils II toreizējam Lietuvas arhibīskapam Sigitam Tamkevičam iedeva naudu atsevišķu pēc padomju laika pamestu teritoriju atjaunošanai.

"Protams, daļu naudas, ko cilvēki viņam uztic, pāvests izmanto savām vajadzībām, taču garīdznieku vajadzības nav tādas pašas kā, piemēram, ģimenes cilvēkam - jo izdevumi ģimenē ir daudz lielāki,” viņš piebilst.

Tāpat tiek pieņemts, ka garīdznieks, kam ir personīgie līdzekļi, ar tiem darīs labus darbus. "Baznīcā ir tāda prakse, ka par labajiem darbiem ne tikai runā, lai citi tos darītu, bet arī dara paši," viņš skaidro. Pēc viņa teiktā, gandrīz katram garīdzniekam ir noteikts fonds - uzkrāts no ziedojumiem. Kā šie līdzekļi tiek izmantoti, atkarīgs no paša garīdznieka lēmuma.

Uz jautājumu, kas notiks ar šo fondu pēc pāvesta Franciska nāves, arhibīskaps skaidro, ka to pārņems jaunievēlētais pāvests.

"Tas ir pāvesta fonds kā institūcija. Tas nozīmē, ka tam, kurš uzņemsies šo lomu, būs pieeja naudai - viņš to varēs atvēlēt savām iniciatīvām," skaidro Kevals. Tas nozīmē, ka fonds nepieder pāvestam kā privātpersonai, bet tikai kā iestādes vadītājam, tāpēc jaunais pāvests mantos ne tikai garīgo atbildību, bet arī spēju sadalīt šos līdzekļus atbilstoši savam redzējumam un prioritātēm.

Kā vienu no spilgtākajiem piemēriem, kur tika novirzīti fonda līdzekļi, Kevals min palīdzību Ukrainai: "Mēs visi esam ne reizi vien dzirdējuši, ka pāvests ir veicis ziedojumus Ukrainai - piemēram, no fonda vairākkārt nosūtītas ātrās palīdzības mašīnas un citas atbalsta pakas," stāsta arhibīskaps.

Laikraksts “Mirror” ziņoja, ka Franciska īpašums viņa nāves dienā bija gandrīz 16 miljonu dolāru vērtībā, lai gan kopš 2013. gada, kad viņš kļuva par pāvestu, viņam nebija maksāta alga. Būdams pāvests, Francisks nolēma pieņemt vairākus lēmumus, kas neapšaubāmi liecināja par viņa taupīgo dabu. Franciskam bija tiesības paņemt no budžeta 385 000 USD gadā, ko varēja izmaksāt fondam, atdot kādam ģimenes loceklim vai pat ziedot atpakaļ baznīcai.

Francisks ir pavadījis savu dzīvi, palīdzot tiem, kuriem ir mazāk veicies, tostarp viņš palīdzēja bezpajumtniekiem savā dzimtajā pilsētā Buenosairesā. Pāvests arī nolēma nedzīvot Pāvesta pilī, lai gan daudzi viņa priekšgājēji to darīja - tā vietā Francisks apmetās tradicionālākā un vienkāršākā mājoklī.