Pērn Eiropas Savienības (ES) fondu izlietojumā kopumā konstatētas 1182 neatbilstības par kopējo summu 29 208 729 eiro, liecina Finanšu ministrijas ES finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes sekretariāta (AFCOS) informatīvais ziņojums par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un ES finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2024.gadā, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Tostarp 2024.gadā ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā konstatētas 449 neatbilstības ar kopējo summu 29,2 miljoni eiro, bet 2021.-2027.gada plānošanas periodā - 733 neatbilstības ar kopējo summu 0,6 miljoni eiro.
Neatbilstību summas īpatsvars pret kopējiem attiecināmajiem izdevumiem pērn bija 4,04% (2023.gadā - 2,3%, 2022.gadā - 2,98%, 2021.gadā - 2,6%). Lai arī neatbilstību kopējais skaits strauji samazinājās, tomēr to finanšu ietekme pret attiecināmajiem izdevumiem ir augusi, secināts ziņojumā.
AFCOS secinājis, ka neatbilstības ik gadu svārstās, tomēr vērojama augšupejoša tendence aktīvajā projektu ieviešanas posmā, savukārt plānošanas perioda noslēdzošajā gadā neatbilstību apjomi krītas.
Lielākais neatbilstību apjoms finanšu izteiksmē 2014.-2020.gada plānošanas periodā 2024.gadā tika konstatēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos (22 754 879,44 eiro jeb 78% no visas neatbilstību summas), kam seko neatbilstības Kohēzijas fonda (KF) projektos (2 726 705,71 eiro jeb 9%) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektos (2 466 499,38 eiro jeb 8%).
Ziņojumā teikts, ka ELFLA ir izteikti lielāks neatbilstību skaits, jo fondā ir ļoti liels iesniegto pieteikumu/projekta iesniegumu un atbalsta saņēmēju skaits, taču projektu summas ir salīdzinoši nelielas. Papildus, salīdzinot neatbilstību konstatēšanas tendences gadu laikā, secināts, ka lauksaimniecības fondos tās ir pastāvīgas un vidējais vienas neatbilstības apjoms ir salīdzinoši zems.
Savukārt ERAF lielais neatbilstību summas apjoms AFCOS ieskatā skaidrojams ar to, ka šajos fondos tiek realizēti finansiālā ziņā apjomīgāki projekti, kamēr projektu skaits ir salīdzinoši neliels, līdz ar to arī atklātās neatbilstības ir ar lielu finansiālo ietekmi. Turklāt 2024.gadā vairākos ERAF projektos Eiropas Komisijas auditā tika konstatēts interešu konflikts.
Lielākais neatbilstību apjoms finanšu izteiksmē 2021.-207.gada plānošanas periodā 2024.gadā tika konstatēts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZAF) projektos (257 137,25 eiro jeb 40% no visas neatbilstību summas), kam seko neatbilstības Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) projektos (154 470,6 eiro jeb 24%) un ELFLA projektos (98 959,64 eiro jeb 15%).
Pagājušajā gadā kopumā tika konstatēti 19 krāpšanas vai aizdomu par krāpšanu gadījumi - 2014.-2020.gada plānošanas periodā - seši gadījumi un 2021.-2027.gada plānošanas periodā - 13 gadījumi.
Ziņojumā teikts, ka 2014.-2020.gada plānošanas periodā 2024.gadā secināts, ka ir mainījusies tendence, proti, vēl 2023.gadā viens no apjomīgākajiem neatbilstību veidiem bija krāpšana, aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību, savukārt 2024.gadā - interešu konflikts.
AFCOS konstatējis, ka 2024.gadā kā viens no apjomīgākajiem neatbilstību veidiem bija kategorijā interešu konflikts, kas veido 16,49 miljonus eiro jeb 56% no visu neatbilstību summas, taču 2023.gadā nemaz nebija "Top 5" neatbilstību uzskaitījumā. Nemainīgi viens no apjomīgākajiem neatbilstību veidiem ir iepirkuma normu pārkāpumi - 7,28 miljoni eiro jeb 25% no visu neatbilstību summas.
Ziņojumā teikts, ka 2024.gadā 49% no visa neatbilstību apjoma un 93% no neatbilstību skaita veidoja neatbilstības kategorijā noteikto ieviešanas nosacījumu neizpilde EJZAF, ELFLA un ELGF fondos.
Analizējot 2021.-2027.gada plānošanas perioda neatbilstību veidus, secināts, ka projektu ieviešana tiek sākta aizvien aktīvāk, bet nav vēl uzņēmusi pilnu jaudu, jo neatbilstību apjomi pārējās kategorijās ir salīdzinoši nelieli, taču līdzīgi kā citos periodos neatbilstību "Top 5" ir šādās kategorijās - projekta mērķa un/vai rādītāju neizpilde (30% no kopējās neatbilstību summas), krāpšana/aizdomas par krāpšanu (11% no kopējās neatbilstību summas), iepirkumu normu pārkāpumi (9% no kopējās neatbilstību summas) un citas neatbilstības (1% no kopējās neatbilstību summas).
Analizējot 2024.gada datus, secināts, ka ES fondus uzraugošās iestādes vēl pirms maksājumu veikšanas finansējuma saņēmējiem spēja preventīvi novērst 77% jeb 519 918,59 eiro neatbilstības kategorijā krāpšana/aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību radītās finanšu sekas, tādējādi pasargājot gan ES, gan nacionālo budžetu.
Turklāt lielākā daļa jeb 84% minēto neatbilstību tika konstatēti ES fondu administrējošo iestāžu veikto pārbaužu laikā, no kā secināts, ka iestāžu veikto kontroļu efektivitāte ir pietiekoši augsta aizdomīgu gadījumu identificēšanā.
Tāpat ziņojumā teikts, ka 2021.-2027.gada plānošanas periodā attiecināmo izdevumu summas atsevišķos fondos ir augstākas, nekā iepriekšējā plānošanas perioda ceturtajā ieviešanas gadā pielīdzināmos fondos, taču lielākajā daļā fondu naudas apguve attiecīgajā periodā nesasniedz vai ir zemāka par 2014.-2020.gada plānošanas perioda rādītājiem.
AFCOS ziņojumā norādīts, ka Valsts policijā 2024.gadā ierosināti 15 jauni kriminālprocesi, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) - divi jauni kriminālprocesi saistībā ar iespējamām krāpnieciskām darbībām ES līdzfinansētajos projektos.
Tāpat 2024.gadā tika saņemti divi Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījumi ar lūgumu izgūt kredītiestāžu rīcībā esošās neizpaužamās ziņas. Minētie pieprasījumi tika izpildīti sekmīgi un bez liekas kavēšanās, apliecinot OLAF atbalsta likumā iekļautā regulējuma efektīvu darbību praksē, teikts ziņojumā.
AFCOS funkciju Latvijā pilda Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments.