Hamburgas veselības aizsardzības amatpersonu priekšlaicīgie paziņojumi par to, ka bīstamo zarnu infekcijas slimību jeb hemolītiski urēmisko sindromu, kas prasījis jau 15 Vācijas iedzīvotāju un vienas zviedrietes dzīvības, izraisa Spānijā audzēti gurķi, nodarījuši milzīgus zaudējumus šīs valsts zemniekiem.
Spānija ir noskaņota pieprasīt kompensāciju. Infekcijas upuru skaitam palielinoties, Vācijas amatpersonas atzinušas, ka tām joprojām nav skaidrs, kādā veidā tā izplatās, taču lielākās aizdomas joprojām krīt uz dārzeņiem.
«Pašlaik mēs atkal esam atgriezušies sākuma punktā, jo noskaidrojies, ka uz Spānijā ražotajiem gurķiem gan ir E.coli jeb zarnu nūjiņu baktērijas, taču ne tās, kuras izraisa infekciju. Taču ir liecības, ka infekcijas perēklis joprojām ir aktīvs,» sarunā ar Deutsche Welle sacījis Vācijas veselības aizsardzības ministrs Daniels Bārs. Patērētāju tiesību ministre Ilze Aignere intervijā televīzijas kompānijai ARD piebildusi, ka, visticamāk, infekcija tiek pārnēsāta ar svaigiem dārzeņiem – gurķiem, tomātiem vai lapu salātiem, turklāt ir skaidrs, ka perēklis atrodas tieši Ziemeļvācijā, kur ir visvairāk inficēto.
«Tiek veiktas simtiem analīžu, taču jāsaprot, ka dārzeņu ceļš no fermas līdz veikala plauktam ir ļoti garš, un mums vēl nav skaidrs, kurā posmā notikusi to saskare ar bīstamajām baktērijām,» viņa sacījusi, joprojām iesakot Ziemeļvācijas iedzīvotājiem dārzeņus pirms lietošanas kārtīgi nomazgāt. Die Welt gan ziņo, ka šis atgādinājums ir lieks, jo vispārējās panikas apstākļos vācieši, ne tikai valsts ziemeļu daļā, bet arī citur, no dārzeņiem atsakās vispār. Vakar Vācijas veselības aizsardzības ministrija precizējusi, ka ar enterohemorāģisko zarnu nūjiņu (EHEC) inficējušies vismaz 1169 cilvēki, bet vairāk nekā 470 pacientiem jau attīstījies HUS, kas var novest pie letāla iznākuma. Pasaules Veselības organizācija (WHO) piebildusi, ka infekcija reģistrēta jau deviņās Eiropas valstīs, tomēr zināms mierinājums ir tas, ka tās perēklis, šķiet, ir tikai viens – visi inficētie nesen uzturējušies Ziemeļvācijā.
Spānijas amatpersonas tikmēr paziņojušas, ka Hamburgas veselības aizsardzības departamenta ierēdņi rīkojušies bezatbildīgi, vēl pirms analīžu veikšanas pavēstot, ka infekcijas izplatībā, visticamāk, vainojami Andalūzijā audzētie gurķi. Spānijas dārzeņu eksportētāji aplēsuši, ka ik nedēļas cieš vairāk nekā 200 miljonus eiro zaudējumus, jo vispārējās panikas dēļ neizpārdoti paliek aptuveni 150 000 tonnas gurķu, vēsta AFP. Turklāt no spāņu produkcijas atteikušies ne tikai Ziemeļvācijas patērētāji. «Mūsu dārzeņus vairs nepērk visā Eiropā, sācies domino efekts, kas pārsviežas arī uz augļiem,» uzsvēris Spānijas augļu un dārzeņu eksportētāju federācijas prezidents Horhē Brotons. Spānijas mediji vēsta, ka no šīs valsts gurķu importa atteikušās Vācija, Dānija, Čehija, Luksemburga, Ungārija, Zviedrija, Beļģija un Krievija, savukārt ASV tiek veiktas rūpīgas analīzes visām ievestajām dārzeņu partijām. «Prakse liecina, ka šādi aizliegumi tiek ļoti ātri noteikti, taču atcelt tos ir daudz sarežģītāk. Mūsu ražotājiem tikmēr tiek nodarīti milzu zaudējumi,» vakar sarunā ar radiostaciju Cadena Ser sacījis Spānijas premjera vietnieks Alfredo Peress Rubalkaba, piebilstot, ka Spānija jau lūgusi ES kompensēt nodarītos zaudējumus un apsver iespēju par apmelošanu sūdzēt tiesā Hamburgas varas iestādes. «Bīstamās baktērijas Spānijā nav. Un tagad, kad ir noskaidrota patiesība, mums jānovērš posts, kas nav mazs – mēs esam zaudējusi daudz naudas un nopietni cietis mūsu tēls,» sacījis premjera vietnieks.