Igaunijas parlaments trešdien pieņēma valdības ierosinātos Baznīcu un draudžu likuma grozījumus, kuru nolūks ir nepieļaut, lai Igaunijā darbojošās reliģiskās organizācijas tiktu izmantotas naida veicināšanai, līdz ar to Igaunijas Kristīgajai pareizticīgajai baznīcai būs jāsarauj saites ar Maskavas patriarhātu.
Par grozījumiem balsoja 60 deputāti, 13 bija pret, bet 16 deputāti balsošanā nepiedalījās, ziņo Rīgikogu preses dienests.
Iemesls likuma grozīšanai bija Maskavas patriarhāta atklāti paustais atbalsts Krievijas karam pret Ukrainu un Igaunijas Kristīgās pareizticīgās baznīcas, kas agrāk bija pazīstama kā Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca, atrašanās Maskavas patriarhāta pakļautībā.
Likumpojekta paskaidrojuma vēstulē teikts, ka Igaunija aizsargā reliģijas brīvību un ikvienam ir tiesības izvēlēties, vai un kādai reliģiskai pārliecībai sekot. Taču papildus reliģijas, pārliecības un biedrošanās brīvības ievērošanai valstij ir jāņem vērā arī aspekti, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, norādīts paskaidrojuma vēstulē.
Saskaņā ar Rīgikogu pieņemtajiem grozījumiem baznīca, klosteris vai draudze, kas darbojas Igaunijā, nedrīkst būt pakļauta personai vai apvienībai, kas atrodas ārvalstī un kam ir būtiska ietekme, kā arī nedrīkst būt ekonomiski vai ar statūtiem, līgumiem vai citiem dokumentiem saistīta ar reliģisku apvienību, reliģisku centru, pārvaldes institūciju vai garīgo vadītāju, kas atrodas ārvalstī, ja tie apdraud drošību, valsts vai konstitucionālo kārtību, kā arī valsti vai sabiedrību. Šāds apdraudējums var rasties tostarp, ja reliģiskais centrs, pārvaldes iestāde, garīgais līderis, persona vai apvienība atbalsta vai ir atbalstījusi militāru agresiju vai ir aicinājusi uz karu, terora aktiem vai citu nelikumīgu ieroču vai vardarbības izmantošanu.
Likumā arī noteikts, kas Igaunijā drīkst strādāt par garīdznieku vai būt reliģiskās apvienības valdes loceklis. Par garīdznieku vai reliģiskās apvienības valdes locekli nevar būt persona, kurai nav tiesību uzturēties vai atrasties Igaunijā. Turklāt ir precizētas prasības reliģiskās apvienības statūtiem un ir radīta iespēja atdalīties no baznīcas, kuras darbība, statūti vai valdes locekļi neatbilst prasībām. Lai to izdarītu, draudzei vai klosterim ir jāpieņem jauni statūti, pēc tam izmaiņas, kas atbilst prasībām, var ierakstīt reģistrā bez baznīcas vadības struktūras apstiprinājuma, ja šādu apstiprinājumu nav reāli iegūt.
Saskaņā ar likumu baznīcām un draudzēm, kurām nepieciešams saskaņot savus statūtus, valdi vai darbības principus ar likumu, ir divi mēneši no grozījumu spēkā stāšanās dienas, lai to izdarītu.
Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie jāparaksta prezidentam Alaram Karisam.