Akciju tirgus kritumam liela tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku nebūs, bet tiešā veidā ietekme būs uz Latvijas iedzīvotāju ieguldījumiem, kas gan pagaidām ir salīdzinoši nelieli, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti.
Bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka pasaules akciju tirgi, kā arī jēlnaftas cenas pēdējo trīs darba dienu laikā, kopš ASV prezidenta Donalda Trampa izziņotajiem ASV tarifiem importētajām precēm, piedzīvojuši vērā ņemamu vērtības kritumu. Tas ir tiešā veidā saistīts ar investoru pamatotajām bažām, ka tirdzniecības karš, ko uzsākusi ASV var novest pie ekonomiku sarukšanas, uzņēmumu peļņu ievērojama krituma, kā arī energoresursu pieprasījuma krituma.
"Šobrīd notikumu attīstību finanšu tirgos ir grūti prognozēt, jo neskaidrība ap iespējamo tirdzniecības karu eskalāciju saglabājas ļoti izteikta un investoru uzvedībai ir emocionāls raksturs," skaidroja Purgailis.
Viņš pauda, ka ievērojamais kritums akciju tirgos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus, jo ieguldījumu vērtība ir samazinājusies gan pensiju 2.līmeņa, gan 3.līmeņa uzkrājumos, gan arī citos ar finanšu tirgiem saistītos ieguldījumos.
"Tomēr, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, ilgtermiņa ieguldījumi pēc finanšu tirgu krituma agrāk vai vēlāk atgūst savu vērtību un nebūtu pareizi šobrīd ļauties panikai un fiksēt zaudējumus, liedzot sev iespēju atgūt uzkrājuma vērtību nākotnē," skaidroja Purgailis, norādot, ka nav iespējams precīzi prognozēt, kad akciju tirgi atkal sāks pieaugt vērtībā.
Viņš skaidroja, ka katrā no iepriekšējiem akciju tirgus kritumiem atkopšanās periods ir bijis dažāds. Piemēram, 2020.gadā pēc Covid-19 pandēmijas izraisītā straujā akciju tirgus krituma bija strauja atkopšanās un mazāk nekā pusgada laikā akciju vērtība jau pārsniedza pirms krituma līmeņus.
Purgailis pauda, ka savukārt naftas cenu kritumam, papildus tarifiem, ietekmi dod 3.aprīlī OPEC+ valstu negaidītais lēmums, sākot ar maiju, palielināt naftas ieguvi par 411 000 barelu dienā. Tas nozīmē, ka varētu būt lielāks piedāvājums pie mazāka pieprasījuma un naftas cenas varētu saglabāties salīdzinoši zemos līmeņos. Naftas cenu kritums var dot pozitīvu ietekmi uz inflācijas samazināšanos gan globāli, gan arī Latvijā.
"Varam sagaidīt, ka inflācija Latvijā tuvākajos mēnešos varētu atgriezties zem 3% līmeņa. Zemāka inflācija Eirozonā potenciāli var iedrošināt Eiropas Centrālo banku (ECB) turpināt procentu likmju samazinājumu, kas dotu papildus stimulu un noturību Eirozonas ekonomikām, tai skaitā Latvijai," skaidroja Purgailis.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka šī diena pasaules akciju tirgos ir tiešām ļoti skarba. Eiropas akciju indekss "Euro Stoxx 600" ir samazinājies par 5,1%, Korejas tirgus ("Kospi") par 5,6%, bet Japānas ("Topix") par 7,8%. Attiecībā pret marta beigām zaudējumi ir vēl lielāki, Tokijā pat -13,9%.
"Notiekošajai vētrai ir arī labvēlīga ietekme no izejvielas importējošo valstu skatu punkta. Jau līdz piektdienas vakaram "S&P GSCI" izejvielu cenu izteiksmē attiecībā pret marta beigām bija samazinājies par desmito daļu. Naftas cena ir zemākā kopš 2021.gada vasaras," pauda ekonomists.
Viņš norādīja, ka akciju cenu kritumam lielas tiešas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nebūs. Latvijas iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos pagaidām ir salīdzinoši nelieli.
Strautiņš skaidroja, ka pirms šī krituma tirgi bija strauji auguši, pasaules kopējais akciju indekss eiro izteiksmē pirmdien plkst.15 bija pērnā gada februāra līmenī. "Lielākajai daļai ieguldītāju notikušais ir nerealizēti zaudējumi, kas seko nerealizētai peļņai pirms tam," norādīja ekonomists, uzsverot, ka šādos brīžos svarīgākais ir mierīgi gaidīt un neapgrūtināt sevi ar minējumiem, kā tirgus virzīsies pēc stundas vai dienas. Lielākajai daļai cilvēku pareizā stratēģija ir ieguldīt akciju tirgū uz ilgu laiku, pat uz vairākām desmitgadēm un nepievērst uzmanību īslaicīgajām svārstībām. Viņš pauda, ka tirgus krīžu brīžos emociju ietekmē var tikt pieņemti ļoti aplami lēmumi.
Kā norādīja Strautiņš, iespējams, ne tik viegli visiem būs izvairīties no tā saukto "tirdzniecības karu" ietekmes uz ienākumiem no algota darba un uzņēmējdarbības. Notikumi biržās atspoguļo notikumus, kas nozīmīgi pārveidos tautsaimniecības dinamiku šogad.
Viņš skaidroja, ka nenoteiktība par ekonomisko politiku kopumā ir lielākā kopš pandēmijas sākuma, bet nenoteiktība par ASV tirgus pieejas nosacījumiem ir lielākā kopš 2.pasaules kara. ASV ekonomika naudas izteiksmē ir pasaules vislielākā (pēc pirktspējas paritātes rēķinot, pirmā ir Ķīna), tāpēc tas ir ļoti svarīgi, tā veido ap 15% pasaules preču importa.
"Negatīvā ietekme caur Latvijas ekonomiku var izpausties, gan zaudējot Latvijā ražotu preču pārdošanas iespējas ASV, gan izjūtot notiekošā makroekonomiskos efektus, kas var novest pie Eiropas ekonomikas vājināšanās," norādīja Strautiņš, piebilstot, ka jebkādi vērtējumi par ietekmi uz Eiropu šobrīd ir ļoti nenoteikti, bet nelabvēlīgā ietekme uz Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopproduktu (IKP) varētu būt 0,5-1% robežās.
Kā skaidroja Strautiņš, tā kā iepriekš gaidāmais pieaugums bija ap 1%, tas nozīmē, ka IKP kāpums šogad var apstāties. Latvijā ietekmi varētu mīkstināt tas, ka ASV tirgus daļa mūsu tiešajā eksportā ir samērā neliela un tas, ka uz koksnes produktiem, lielāko preču kategoriju, šobrīd it kā attiecas izņēmums. Tāpat ekonomiku Latvijā šogad balstīs labvēlīgs investīciju cikls, pirmkārt ES fondu aprites kāpums.
"Es noteikti neveiktu minējumus par akciju tirgu nākotni. Līdz šim zemākais punkts eirozonas akciju tirgū bija pirmdienas rītā, kopš tā brīža "Euro Stoxx 600" indekss ir pakāpies par 1,5%," pauda Strautiņš.
"SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka pirmdien ASV akciju tirgi turpināja kritumu, ko izraisīja saasinātās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu. "S&P 500" indekss samazinājās par 6%, "Dow Jones Industrial" - par 5,5%, bet "Nasdaq" zaudēja 5,8% no savas vērtības. Šie kritumi sekoja Ķīnas paziņojumam par 34% tarifu piemērošanu ASV precēm, kā arī ierobežoja retzemju metālu eksportu.
"Neskatoties uz spēcīgu nodarbinātības ziņojumu, tirgus dalībnieki bažījas, ka ilgstošs tirdzniecības konflikts varētu novest pie recesijas, un Federālā rezervju sistēma brīdināja, ka tarifi varētu vēl vairāk veicināt inflāciju," skaidroja Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka kopš Trampa "tirdzniecības kara" sākuma februāra vidū, "S&P 500" ir samazinājies par 17%, bet salīdzinot ar novembra sākumu, kritums ir 11%. Tirgus līdzšinējais vērtējums ir tāds, ka riski izaugsmei ir lielāki par inflācijas riskiem. Arī cerības uz ECB samazinājumu ir nedaudz sarukušas.
"Tirgus ir nervozs un jebkurš paziņojums, fakts vai notikums, kas apstiprinās bažas par negatīvo tendenci, būs iemesls jaunām svārstībām. Arvien vairāk ekonomistu un investoru mudina Trampu atcelt vai vismaz atlikt tarifus. Taču Baltā nama vēstījums ir, ka tarifi tiks ieviesti un ir nepieciešami, lai novērstu tirdzniecības nelīdzsvarotību. Svarīgi būs atbildes gājieni, tai skaitā no ES," skaidroja Gašpuitis.
Viņš arī pauda, ka jau tagad starp Itāliju un citām ES valstīm var saskatīt konfliktu, jo arī dažas valstis var bloķēt stingrākus pretpasākumus, ko pieprasa Francija un Vācija. Aptuveni 50 valstis ir sazinājušās ar ASV, lai mēģinātu vienoties par tarifiem, taču nav skaidrs, kad tiks sasniegti rezultāti.
"Maz ticams, ka tuvākajā nākotnē tie tiks koriģēti. Jo zemākas kļūs globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvas, jo zemāk slīdēs naftas cena. Domājams, ka tai ir iespējas noslīdēt arī zemāk. Diemžēl ar šo viss neaprobežosies un Trampa negatīvā, konfrontējošā politika attiecībā pret pārējo pasauli turpināsies," pauda Gašpuitis, norādot, ka šobrīd tiešā negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku varētu būt nebūtiska, bet izaicinājumi turpinās milst un izaugsmes perspektīvas vājināsies.
Jau ziņots, ka akciju un naftas cenas pasaules biržās pirmdien būtiski samazinās, ņemot vērā bažas par Trampa noteikto muitas tarifu negatīvo ietekmi.
Sestdien stājušies spēkā Trampa izsludinātie 10% muitas tarifi importam no visām ārvalstīm, izņemot Kanādu un Meksiku.
Plānots, ka 9.aprīlī aptuveni 60 ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā ES, Japānai un Ķīnai, tiks piemērotas vēl augstākas likmes. Ķīnai tiks piemērots 34% tarifs un ES 20% tarifs.
Šis ir līdz šim agresīvākais solis Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā.
Atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem, Ķīna piektdien paziņoja, ka no 10.aprīļa piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam.