Pieaugot spriedzei reģionā, Jaunzēlande nākamo četru gadu laikā palielinās aizsardzības izdevumus, lai izveidotu modernu un kaujasspējīgu armiju, pirmdien paziņojis premjerministrs Kristofers Laksons.
Valdība aizsardzībā ieguldīs 12 miljardus Jaunzēlandes dolāru (6,12 miljardus eiro), astoņu gadu laikā aizsardzības izdevumus pamazām palielinot no nedaudz vairāk kā 1% līdz vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Jaunzēlande, kā arī mūsu sabiedrotie un partneri visā pasaulē vairs neatrodas draudzīgā vidē," preses konferencē atzina Laksons. "Daži pēdējie mēneši apliecinājuši, ka globālajā spēku līdzsvarā, ekonomiskajā iedarbīgumā un stratēģiskajā ietekmē notiek tektoniskas pārbīdes."
Premjers piebilda, ka līdzšinējie pieņēmumi tiek sagrauti, bet noteikumus aizstāj vara, un tāpēc reģionā pieaudzis konfliktu risks.
Līdzekļus cita starpā paredzēts ieguldīt, lai vairotu Jaunzēlandes armijas uguns jaudu, aizstātu novecojušos karaflotes helikopterus, modernizētu prettanku raķešu sistēmas un izstrādātu jaunas kosmosa tehnoloģijas.
Savukārt aizsardzības ministre Džūdita Kolinsa uzsvēra, ka aizsardzība nav lieta, ko ieziemot, līdz tā kaut kad varētu būt vajadzīga, jo krīzes brīdī būs nepieciešama armija, kas ir sagatavota un apgādāta, lai būtu spējīga nekavējoties veikt jebkuru uzdevumu.
Ministre atzina, ka attālinātība no potenciālajiem pretiniekiem Jaunzēlandei vairs nekalpo kā potenciāls drošības faktors.
Tas liek Jaunzēlandei ne tikai sadarboties ar valstīm, ar ko tai ir kopīgas vērtības un intereses, lai mazinātu konflikta iespējamību, bet prasa arī pašiem gatavoties sliktākajam scenārijam.