Šodien vienas dienas oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Monako firsts Albērs II, kas uzskatāms par vienu no pazīstamākajiem kontinenta monarhiem. 53 gadus vecais Albērs II ir aktīvs sportists, ceļotājs, kopš 2005. gada vasaras arī atbildīgs valsts vadītājs.
Pašlaik viņš vada pēdējos mēnešus kā vecpuisis – jūlija sākumā ieplānotas Albēra II kāzas ar bijušo peldētāju, Dienvidāfrikas Republikas pilsoni Šarlēnu Vitstoku.
1958. gadā dzimušais Albērs Aleksandrs Luī Pjērs Grimaldi (tāds ir viņa pilnais vārds) jau kopš bērnības gatavots tam, ka kādudien viņam būs jākļūst par Monako Firstistes galvu. Vidējo izglītību viņš saskaņā ar tradīciju ieguvis dzimtenē, bet pēc tam devies pāri okeānam, kur Amhērsta koledžā Masačūsetsas štatā studējis politiskās zinātnes, ekonomiku, mūziku un angļu literatūru. Papildus izglītība gūta Bristoles universitātē un Māršala ekonomikas un vadības skolā.
Jau kopš bērnu dienām Albērs II cienījis aktīvo atpūtu – vasaras viņš pavadījis skautu nometnēs ASV vai apceļojot Eiropu un Tuvos Austrumus, nodarbojies ar veselu virkni sporta veidu. Kaut gan Albērs II varēja gūt panākumus gan vieglatlētikā, gan peldēšanā, gan burāšanā, gan rokasbumbā, viņš galu galā izvēlējies bobsleju. Savas valsts izlases sastāvā viņš piedalījies neskaitāmos Pasaules kausa izcīņas posmos, pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī piecās olimpiskajās spēlēs – sākot ar 1988. gadu Kalgari un beidzot ar 2002. gadu Soltleiksitijā. Zīmīgi, ka sacīkšu laikā Albērs II atteicies no jebkādām privilēģijām, dzīvojot tādos pašos apstākļos kā citi sportisti. Pēc kļūšanas par Monako valdnieku aktīvajai sportošanai gan pielikts punkts, taču Albērs II joprojām mēdz piedalīties riskantās ekspedīcijās – viņš ir apmeklējis Ziemeļpolu un Špicbergenu, ceļojis pa Antarktīdu.
Pēc tam, kad 2005. gada martā nopietni saslima viņa tēvs Renjē III, 31. martā Monako princis Albērs II tika iecelts par reģentu. Jau pēc nedēļas Renjē III mira, un 2005. gada 12. jūlijā, pēc trīs mēnešu ilga sēru perioda, Albērs II kļuva par Monako valdnieku, bet tā paša gada novembrī tika kronēts Monako Svētā Nikolaja katedrālē. Paralēli valsts vadītāja pienākumiem Albērs II uzskatāms par aktīvu cīnītāju par apkārtējās vides saglabāšanu, īpašu uzmanību pievēršot tādai problēmai kā Vidusjūras piesārņojums un tās floras un faunas daudzveidības samazināšanās. 2006. gadā tika izveidots īpašs fonds, kas risina trīs galvenos uzdevumus – globālās klimata izmaiņas un atjaunojamie enerģijas ieguves veidi, visu pasaules iedzīvotāju nodrošināšana ar tīru dzeramo ūdeni un cīņa pret daudzu reģionu pārvēršanos tuksnešos.
Dzeltenā prese Albēru II ilgāku laiku dēvēja par Eiropas iekārojamāko vecpuisi. Viņa attiecības ar sievietēm bija, lai gan biežas, bet tik zibenīgas, ka pat izplatījās baumas, ka šādā veidā Albērs II mēģina maskēt savu homoseksualitāti. Taču tagad tām pielikts punkts – pagājušā gada vasarā Monako firsts paziņoja par saderināšanos ar bijušo peldētāju Šarlēnu Vitstoku, ar kuru kopā bija redzēts virknē pasākumu, sākot ar Turīnas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju 2006. gadā. Paredzēts, ka 2. jūlijā notiks civilā laulību ceremonija, bet 3. jūlijā firsta pavalstnieki varēs izbaudīt krāšņu reliģisko ceremoniju. Francijas mediji vēsta, ka pēc ziņas par saderināšanos firsts, šķiet, beidzot kļuvis nopietns un vairs neatļaujas sānsoļus. Albēram II nācies atzīt, ka viņš ir divu ārlaulības bērnu tēvs un, spriežot pēc visa, firsts nolēmis šādas kļūdas vairs neatkārtot. Bet viņa pavalstnieki tikmēr ar interesi gaida ziņas par iespējamu ģimenes pieaugumu – Monako nākamā valdnieka piedzimšanu.