“Financial Times” brīdina: Tramps varētu izraisīt jaunas kodolieroču “sacensības”

Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība varēja vienoties par vienu lietu - kodolieroči bija slikti visiem. Šāda pārliecība šobrīd, Donalda Trampa prezidentūras laikā, šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Tas viss ir saistīts ar ASV prezidenta "pagriezienu" pret Krieviju un viņa noraidošo attieksmi pret NATO, raksta “Financial Times”.

Tas liek "vecajām sabiedrotajām" - Vācijai, Polijai, Dienvidkorejai un Japānai - apsvērt to, kas šķita neiedomājams: kā sagatavoties iespējamai ASV kodolvairoga atteikšanai.

"Trampa fenomens ir bijis spēcīgs stimuls balsīm ASV sabiedrotajos, kuri tagad uzskata, ka kodolieroči ir viņu rokās, jo tie fundamentāli risina problēmu, ko rada Amerikas neuzticamība," saka Ankita Panda no Kārnegija Starptautiskā miera fonda domnīcas.

Saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, oficiālo kodolieroču valstu skaits ir ierobežots līdz ASV, Krievijai, Ķīnai, Francijai un Apvienotajai Karalistei - piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm.

Arī Indija, Izraēla un Pakistāna, kuras nekad nav parakstījušas paktu, ir izstrādājušas kodolieročus, kā arī Ziemeļkoreja - vienīgā valsts, kas izstājusies no KNL. Analītiķi bažījas, ka gadījumā, ja Kodolieroču neizplatīšanas līgums sabruks, tostarp tāpēc, ka ASV atteiksies no drošības pasākumiem, pasaulē varētu izveidoties 15 līdz 25 valstis ar kodolieročiem.

Vācija

Vācija ir uzņēmusi amerikāņu kodolieročus kopš 1983. gada. Šodien aptuveni 20 amerikāņu B61 kodolbumbas tiek glabātas Buhelas aviācijas bāzē, kas atrodas 100 km uz dienvidiem no Ķelnes. Tajā pašā laikā Vācijas amatpersonas cenšas uzsvērt, ka ASV nav devušas nekādas norādes, ka tās grasās atvilkt savu "kodolvairogu".

Bijušais Vācijas vēstnieks Vašingtonā Volfgangs Išingers sacīja, ka jebkurš reāls ierosinājums, ka Vācija varētu kļūt par kodolvalsti, izraisīs "nezināma mēroga vētru no Krievijas un arī no Polijas”.

"Mēs riskējam zaudēt lielu daļu uzticības, ko esam izveidojuši pēdējo piecu vai sešu gadu desmitu laikā kopš Otrā pasaules kara katastrofas," viņš piebilda.

Polija

Tiek ziņots, ka debates Polijā ir kļuvušas vēl straujākas, premjerministram Donaldam Tuskam kļūstot par pirmo valsts vadītāju, kurš izvirzījis ideju par kodolieroču izstrādi vai vismaz tiecas noslēgt kodolieroču koplietošanas līgumu ar Franciju.

Polijas prezidents savukārt izteicies, ka amerikāņu kaujas lādiņus labāk būtu pārvietot uz Poliju. Tajā pašā laikā Polijai nav savu atomelektrostaciju - tā apņēmusies to uzbūvēt desmit gadu laikā, tāpēc šobrīd tai trūkst infrastruktūras un citu Eiropas valstu pieredzes.

Prezidents apgalvo, ka Polijai būs vajadzīgas "desmitgades", lai izstrādātu savus kodolieročus.

Dienvidkoreja

Ziemeļkorejas kodolieroču programmas stabilais progress, Kima Čenuna plaukstošās attiecības ar Kremļa vadītāju Vladimiru Putinu un Trampa atgriešanās pie varas pastiprina Dienvidkorejas dziļās bažas par tās drošību.

"Atbalsts Dienvidkorejai, lai iegūtu savus kodolieročus, pieaug un kļūst stingrāks," saka Sangsins Lī, pētnieks valsts pārvaldītajā Korejas Nacionālās apvienošanās institūta ideju laboratorijā.

Lai gan neviena no lielākajām partijām nav iestājusies par šādu soli, abu pušu vadītāji atbalsta tiekšanos pēc "kodolieroču latentuma", lai Seula pēc vēlēšanās varētu uzbūvēt vai iegūt kodolieročus.

Japāna

Japānas unikālais statuss kā vienīgajai valstij, kas cietusi kodolkarā, ir padarījis jautājumu par kodolieroču iegādi, iespējams, par lielāko politisko tabu visā tās pēckara vēsturē.

Kāda augsta Japānas amatpersona sacīja, ka šo jautājumu vienmēr ir apspriedusi neliela politiķu grupa. Taču tagad, viņaprāt, sekotāju loks varētu paplašināties.

Japāna bija agrīna KNL parakstītāja, taču tās miermīlīgā kodolenerģijas izmantošana un bagātināšanas rūpnīcas atvēršana 90. gadu sākumā ļāva tai uzkrāt ievērojamus materiālu krājumus, ko varētu izmantot pašai ieroču izgatavošanai.

"Pašlaik visas stratēģijas pamatā ir panākt, lai ASV garantētu, ka Japāna joprojām atrodas zem tās kodolieroču jumta," sacīja Tokijas Starptautiskās kristīgās universitātes politikas un starptautisko pētījumu profesors Stīvens Nagis.

Viņš norādīja, ka Ziemeļkorejas vai Ķīnas uzbrukuma gadījumā Japāna saņems aptuveni piecu minūšu brīdinājumu, savukārt ASV uzbrukuma gadījumā saņems 30 minūšu brīdinājumu.

ASV kā nācija var pārdzīvot uzbrukumu vienai vai divām pilsētām; Japāna kā nācija tiktu faktiski iznīcināta, ja tiktu iznīcināta Tokija un Osaka. Viņš sacīja, ka Japānā joprojām ir spēcīgs tabu ne tikai pagātnes notikumu dēļ, bet arī tāpēc, ka kodolstratēģijas jautājumi ir "pavisam cita spēle", kas liek tautai uzdot tik smagus jautājumus.