Maltas parlaments jau tuvākajā laikā plāno uzsākt darbu, lai izstrādātu un pieņemtu likumu par šķiršanās legalizāciju. Pagājušās nedēļas nogalē vairāk nekā 52% maltiešu, kuri piedalījās referendumā, atbalstīja aicinājumu legalizēt laulības šķiršanu – pašlaik pasaulē tā ir aizliegta tikai Vatikānā, Maltā un Filipīnās, bet Čīlē laulības šķiršana tika legalizēta 2004. gadā.
«Kaut gan rezultāts nav tāds, kādu es vēlējos redzēt, mūsu pienākums ir nodrošināt, lai tiktu ievērotas vairākuma tiesības,» pēc referenduma rezultātu paziņošanas, uzstājoties valsts televīzijā, sacījis premjerministrs Lorenss Gonci, kurš pirms referenduma, kura rezultāts nav juridiski saistošs, bija aicinājis tautiešus balsot pret izmaiņām. Reuters vēsta, ka Maltas parlamentārieši par piemēru ņems citā katoļu valstī – Īrijā – ieviesto likumdošanu. Visticamāk, tiesības šķirties tiks dotas pāriem, kas jau vismaz četrus gadus nedzīvo kopā, apstākļos, kad ir ļoti maz izredžu uz salabšanu un ģimenes dzīves atjaunošanu, kad ir panākta vienošanās par mantas sadali un bērnu aprūpi. Jāatgādina, ka Maltā, kur 95% iedzīvotāju uzskata sevi par Romas katoļu baznīcas sekotājiem, laulības šķiršana legāla bijusi tikai divus gadus – laikos, kad salu bija iekarojis Napoleons Bonaparts. Pāriem, kas bija vīlušies kopdzīvē, gan teorētiski bija iespējams saņemt baznīcas apstiprinātu laulības anulēšanu, taču tas ir sarežģīts un garš process, kas var vilkties pat deviņus gadus. Cita iespēja – šķirt laulību ārzemēs, taču arī šajā gadījumā Maltas pilsoņiem savā valstī nebija iespējams vēlreiz iestūrēt laulības ostā. Laulības šķiršana gan bija atļauta Maltā dzīvojošajiem ārzemniekiem un tiem maltiešiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja ārzemēs.
«Mums gan ir konservatīva sabiedrība, taču maltieši aizvien biežāk izvēlas eiropiešu dzīvesveidu, un tas atstāj savu iespaidu. Tiesības uz laulības šķiršanu, protams, nav obligāts priekšnosacījums ES dalībvalstij, taču domāju, ka tās mūs padarīs tuvākus Eiropai. Daudziem simtiem cilvēku tas ir ļoti svarīgi,» sarunā ar AP sacījis laikraksta Malta Today komentētājs Seiviors Balcans, kurš pirms referenduma aicināja maltiešus balsot par izmaiņām.
BBC norāda, ka vadošās Maltas partijas pirms referenduma nav spējušas paust oficiālu viedokli, jo to biedru vidū domas ir dalījušās. Piemēram, opozīcijā esošo leiboristu līderis Džozefs Muskats aktīvi aģitēja par izmaiņām, kamēr vairāki viņa partijas biedri, atsaucoties uz senajām katolicisma tradīcijām, aicināja nepieļaut laulības šķiršanas legalizēšanu. Savukārt viens no aktīvākajiem izmaiņu atbalstītājiem bija valdošās Nacionālistu partijas deputāts Džefrijs Puličino Orlando, kurš šā iemesla dēļ sanīdies ar daudziem partijas biedriem. «Referendums ir jaunas ēras sākums Maltā un šajā ērā valsts un baznīca beidzot būs atdalītas,» viņš vakar paziņojis sarunā ar ziņu aģentūru Efe. Dž. Muskats tikmēr aicinājis uz konstruktīvu dialogu deputātu starpā. «Šajā referendumā nav uzvarētāju un nav zaudētāju. Taču mēs redzējām, ka tauta atbalsta pilsoniskās brīvības un toleranci. Tagad nepieciešams respektēt vairākuma gribu, taču likumam, kuru mēs pieņemsim, jāaizstāv arī mazākuma viedoklis,» sacījis leiboristu politiķis. Gan viņš, gan vairāki citi laulību šķiršanas tiesību aizstāvji uzsvēruši, ka viņu mērķis nav bijis graut ģimeniskās vērtības un baznīcas autoritāti.
Katoliskās baznīcas paspārnē esošās kustības Cana, kas propagandē ģimenes vērtības, viceprezidente Martēze Borga sarunā ar BBC atzinusi, ka esot apbēdināta par referenduma rezultātiem. «Es patiešām uzskatu, ka laulības šķiršana nav nekāds risinājums un valsts ar to nekā neiegūs. Taču ko nu vairs raudāt par pāri pārskrējušu pienu, tagad Cana, baznīcai un valdībai aktīvi jādarbojas, lai veicinātu spēcīgākas ģimenes,» viņa piebildusi. M. Borga arī uzskata, ka likumdevējiem jāizstrādā tāds likums, lai šķiršanās būtu iespējama tikai tad, kad tai ir nopietni iemesli. «Es neuzskatu par normālu situāciju, kad viens no dzīvesbiedriem vienkārši pieceļas un pasaka, ka viņš pamet ģimeni,» viņa uzsvērusi.