Vācija slēgs AES
Japānā notikusī Fukušimas kodolreaktora avārija un sabiedriskā doma Vācijā likusi šīs valsts valdošajai koalīcijai vēlreiz mainīt savu viedokli un pieņemt lēmumu, saskaņā ar kuru līdz 2022. gadam tiks slēgtas visas 17 Vācijā esošās atomelektrostacijas (AES). Svētdien, pirms koalīcijas pārstāvju izšķirošās tikšanās, Vācijas pilsētu ielās izgāja vairāk nekā 100 000 kodolenerģijas pretinieku.
«Mūsu enerģētikas sistēma ir fundamentāli jāmaina, un tas ir iespējams. Mēs vēlamies, lai nākotnē elektrības ieguve būtu drošāka, uzticamāka un ekonomiskāka,» vakar žurnālistiem sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Reuters uzsver, ka dažādu apstākļu ietekmē viņas domas pēdējā gada laikā radikāli mainījušās. Pirms deviņiem mēnešiem A. Merkele atcēla iepriekšējās, sociāldemokrātu, valdības lēmumu, saskaņā ar kuru Vācija līdz 2021. gadam plānoja atteikties no atomenerģijas, un pagarināja AES funkcionēšanas mūžu vidēji par 12 gadiem. Tas nozīmēja, ka modernākās AES pārstās darboties tikai 2036. gadā.
Taču pēc tam, kad šā gada martā Japānā notikusī zemestrīce un cunami vilnis nodarīja ievērojamus postījumus Fukušimas AES, bet socioloģiskās aptaujas un vietējo vēlēšanu rezultāti, kuros nebijušus panākumus guva Zaļo partija, liecināja, ka lielākā daļa vāciešu ir noskaņoti pret atomenerģiju, kanclerei nācies savas domas mainīt. Tagad pieņemts lēmums astoņus no 17 reaktoriem (tos, kuri pašlaik uz pārbaužu laiku apstādināti) slēgt nekavējoties, vēl sešus – līdz 2021. gada beigām, bet atlikušos trīs, kas ir Vācijas modernākās AES, – līdz 2022. gada beigām.
«Pēc ilgām konsultācijām koalīcija panākusi vienošanos atteikties no atomenerģijas. Lēmums ir noteikts, noturīgs un skaidrs,» pēc 12 stundu ilgušās koalīcijas pārstāvju tikšanās paziņoja Vācijas vides aizsardzības ministrs Norberts Retgens, kurš uz tikšanos ar žurnālistiem bija atbraucis ar divriteni. AFP vēsta, ka oficiāli lēmums tiks apstiprināts valdības sēdē 6. jūnijā, neesot gaidāmas arī problēmas ar balsojumu parlamentā, jo opozīcijā esošie sociāldemokrāti un zaļie aktīvi iestājas par atteikšanos no atomenerģijas. Tomēr Reuters norāda, ka koalīcijas lēmumu varētu apstrīdēt AES operatori un enerģijas piegādātāji – kompānijas RWE, E.ON, Vattenfall un EnBW. «Mēs nebijām rēķinājušies, ka jau 2022. gadā Vācija atteiksies no atomenerģijas,» vakar paziņojis RWE pārstāvis, piebilstot, ka iepriekš sarunās ar valdošās koalīcijas pārstāvjiem kā iespējamais termiņš minēts 2025. gads. Uzņēmuma pārstāvis atteicies atbildēt uz jautājumu, cik lielus finansiālos zaudējumus nodarīs šis lēmums, taču licis saprast, ka RWE varētu vērsties tiesā.
Vēl viens būtisks jautājums – vai Vācijai, atsakoties no AES saražotās enerģijas, izdosies sevi nodrošināt ar pietiekamu daudzumu elektrības? AFP atgādina, ka līdz šā gada martam 16 Vācijas AES (viena no stacijām valsts ziemeļos tehnisku iemeslu dēļ ir slēgta jau vairākus gadus) nodrošināja 23% no valstī patērējamās elektroenerģijas. A. Merkeles koalīcijas partneru, Brīvo demokrātu, līderis Filips Reslers bija ierosinājis galīgajā lēmumā pieļaut iespēju, ka septiņas AES, kuras jau ir apstādinātas, tiks tikai iesaldētas un nepieciešamības gadījumā varēs atsākt ražot elektrību – galu galā nolemts rezervē līdz 2013. gadam turēt vienu AES. N. Retgens uzsvēris, ka Vācija sevi spēj nodrošināt ar enerģiju un tās piegādes pārtraukumi nav gaidāmi. Tomēr AFP vēsta, ka uzņēmuma Daimler izpilddirektors Dīters Zečke jau paudis bažas par Vācijas kā Eiropas lielākās ekonomikas nākotni. «Es saskatu zināmus riskus – vai Vācija arī turpmāk būs izdevīgākā vieta biznesam? Atteikties no pieejamas enerģijas ir riskanti,» viņš sacījis sarunā ar Bild, piebilstot, ka koalīcijas lēmums acīm redzami pieņemts emociju iespaidā.