Tramps atsakās no idejas divkāršot muitas tarifus Kanādai

© unsplash.com

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien atteicās no ieceres paaugstināt muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50% iepriekš plānoto 25% vietā, jo tika atrisināts tirdzniecības strīds starp Kanādas Ontārio provinci un ASV.

Ontārio province bija noteikusi 25% uzcenojumu elektroenerģijai, kas no tās tiek eksportēta uz trim ASV štatiem - Ņujorku, Mičiganu un Minesotu. Ontārio uzcenojumu noteica kā atbildes soli tam, ka ASV noteikušas muitas tarifus importam no Kanādas.

Tramps, reaģējot uz šo Ontārio lēmumu, otrdien savā sociālo mediju platformā ""Truth Social" paziņoja, ka paaugstina muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Kanādas līdz 50%.

Februārī Tramps pavēstīja, ka no 12.marta tērauda un alumīnija importam no visām valstīm ASV tiks noteikta 25% muitas nodeva. Trampa otrdienas paziņojums nozīmēja, ka no trešdienas tērauda un alumīnija importam no Kanādas tiktu piemērots 50% tarifs.

Līdz otrdienas vakaram saspīlējums starp ASV un Kanādu atslāba. ASV tirdzniecības ministrs Hovards Latniks un Ontārio premjerministrs Dags Fords produktīvās sarunās vienojās ceturtdien tikties Vašingtonā, lai apspriestu ASV-Meksikas-Kanādas brīvās tirdzniecības vienošanos (USMCA), un Ontārio piekrita atteikties no minētā uzcenojuma elektroenerģijas eksportam uz trim ASV štatiem.

Baltā nama preses sekretāre paziņoja, ka Kanādai netiks noteikti papildu tarifi. To vietā pusnaktī uz trešdienu stāsies spēkā ASV iepriekš paziņotais 25% tarifs tērauda un alumīnija importam no visām valstīm.

Baltā nama preses sekretāre piebilda, ka Tramps vēlreiz izmantojis ASV ekonomikas spēku, lai nodrošinātu uzvaru amerikāņu tautai.

Ceturtdaļa tērauda un 40% alumīnija, ko izmanto ASV rūpniecībā, tiek importēta.

Ekonomisti ir norādījuši, ka augstāki importa tarifi tēraudam un alumīnijam paaugstinās ražošanas izmaksas un preču cenas patērētājiem, kā arī samazinās ASV uzņēmumu konkurētspēju.

Pasaulē

Krievija un Baltkrievija šā gada septembrī Baltkrievijas teritorijā rīkos kopīgas militārās mācības "Zapad-2025" ("Rietumi-2025"). NATO un īpaši Baltijas valstis (Baltkrievija robežojas ar Lietuvu un Latviju) tām seko līdzi un raugās ar lielām bažām, uzskatot, ka Baltkrievija varētu kļūt par atspēriena punktu Krievijas uzbrukumam Baltijas valstīm un Polijai, ziņo “Radio Brīvā Eiropa”/”Radio Brīvība” savā interneta portālā "currenttime.tv".

Svarīgākais