Ķīna ir brīdinājusi ASV, ka tā ir gatava "jebkāda veida" karam, atsaucoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa augošajiem tirdzniecības tarifiem, vēsta BBC.
Divas pasaules lielākās ekonomikas ir pietuvojušās tirdzniecības karam pēc tam, kad Tramps noteica lielākus tarifus visām Ķīnas precēm - Ķīna atriebās ātri, nosakot 10-15% tarifus ASV lauksaimniecības produktiem.
"Ja karš ir tas, ko vēlas ASV, vai tas būtu tarifu karš, tirdzniecības karš vai jebkura cita veida karš, mēs esam gatavi cīnīties līdz galam," paziņoja Ķīnas vēstniecība vietnē “X”, pārpublicējot rindiņu no valdības otrdienas paziņojuma.
Tā ir viena no spēcīgākajām Ķīnas retorikām, kopš Tramps kļuva par prezidentu, brīdī, kad Ķīnas vadītāji pulcējās Pekinā uz ikgadējo Nacionālo tautas kongresu.
Ķīnas premjerministrs Li Cjans paziņoja, ka Ķīna šogad atkal palielinās savus aizsardzības izdevumus par 7,2%, un brīdināja, ka "gadsimta laikā neredzētas izmaiņas visā pasaulē attīstās ātrākā tempā". Šis pieaugums bija paredzēts un atbilst pagājušajā gadā paziņotajam skaitlim.
Pekinas vadītāji cenšas nosūtīt Ķīnas iedzīvotājiem vēstījumu, ka viņi ir pārliecināti, ka valsts ekonomika var augt, pat ja tai draud tirdzniecības karš.
Premjerministra runā Pekinā tika uzsvērts, ka Ķīna turpinās atvērtību un cer piesaistīt vairāk ārvalstu investīciju.
Ķīna jau iepriekš ir uzsvērusi, ka ir gatava karot - pagājušā gada oktobrī prezidents Sji aicināja karaspēku stiprināt gatavību karam, rīkojot militārās mācības.
Ķīnas vēstniecība Vašingtonā citēja Ārlietu ministrijas paziņojumu angļu valodā, kurā ASV apsūdz Ķīnu, vainojot narkotiku fentanila pieplūdumā.
"Fentanila jautājums ir vājš attaisnojums, lai paaugstinātu ASV tarifus Ķīnas importam," sacīja Ārlietu ministrijas pārstāvis.
"Iebiedēšana mūs nebiedē. Iebiedēšana uz mums nedarbojas. Spiediens, piespiešana vai draudi nav pareizais veids, kā rīkoties ar Ķīnu," viņš piebilda.
ASV un Ķīnas attiecības vienmēr ir bijušas vienas no strīdīgākajām pasaulē. Pekinas amatpersonas cerēja, ka ASV un Ķīnas attiecības Trampa vadībā varētu sākties sirsnīgāk pēc tam, kad viņš uzaicināja Sji uz savu inaugurāciju. Tramps arī sacīja, ka abiem līderiem bijusi "lieliska telefonsaruna" tikai dažas dienas pirms viņa stāšanās amatā Baltajā namā.
Iepriekš bija izplatītas arī ziņas, ka abiem vadītājiem pagājušajā mēnesī bija paredzēts vēl viens zvans, tomēr tas nenotika.
Ķīnai ir pasaulē otrs lielākais militārais budžets (245 miljardi USD), taču tas ir daudz mazāks nekā ASV. Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta datiem, Pekina saviem militārajiem izdevumiem tērē 1,6% no IKP, kas ir daudz mazāk nekā ASV vai Krievija.