Eksperts: Tramps saprot, ka ir tikai divi gadi ar brīvākām rokām, un tad būs grūtāk
ASV prezidenta Donalda Trampa uzruna abām Kongresa palātām bija ļoti līdzīga viņa inaugurācijas uzrunai 20.janvārī - tā bija teatrāla un fanātiska, aģentūrai LETA teica Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Eksperts norādīja, ka republikāņu partijas pārstāvji to uzņēmuši ar lielu prieku, taču demokrātu partijas pārstāvji bijuši ļoti nepamierināti, turējuši protesta zīmes, daļa arī izgājusi no auditorijas.
Viņš norādīja, ka Tramps uzrunā runājis tikai ar pusi no ASV iedzīvotājiem, kas nepārsteidz un bijis gaidāms. "Tie, kas bija teikuši, ka būs viens Tramps pirms vēlēšanām, otrs - pēc, nu, nē - ir tikai viens Tramps ar tām pašām nostājām," pauda Andžāns.
Eksperts atzīmēja, ka Tramps lielāko daļu uzrunas veltīja iekšpolitikai, tikai uz uzrunas beigām pieskaroties ārpolitikai - runāja gan par Grenlandi, gan Tuvajiem Austrumiem, Afganistānu, Ukrainu, tirdzniecības tarifiem.
Eksperta ieskatā, Tramps savā uzrunā neko jaunu nepateica. Reizē, pēc Andžāna domām, ārpolitiski viņa retorika bijusi nedaudz maigāka nekā inaugurācijas uzrunā un iepriekšējos izteikumos.
Savukārt tas, kas uzrunā bijis jauns, bija Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vēstules pieminēšana, kurā viņš pauž gatavību sēsties pie sarunu galda un nekavējoties parakstīt derīgo izrakteņu līgumu. Reizē eksperts atzīmēja, ka šis Zelenska paziņojums jau bija pieejams publiski.
"Jaunums bija tas, ka Tramps atzinīgi novērtē šo vēstuli, un, ka var uzskatīt, ka ASV un Ukrainas dialogs ir nedaudz salabots," sacīja Andžāns.
Eksperts norādīja, ka tas iezīmē nelielu cerību, ka ASV un Ukraina varēs sarunāties. "Tas arī acīmredzami iezīmē, ka kopumā Tramps ir piespiedis Ukrainu sēsties pie sarunu galda," sacīja Andžāns.
Ekspertam bija grūti komentēt, kāpēc Tramps nav komentējis izskanējušo lēmumu ASV pārtraukt militāro atbalstu Ukrainai. "Iespējams, tas var tikt atsaukts vai netikt apstiprināts augstākajā līmenī," pauda Andžāns, norādot, ka tas bijis iebiedēšanas instruments pret Ukrainu.
Andžāns norādīja, ka demokrāti uzrunas laikā izskatījušies apjukuši un vēl nav atraduši jaunus, spējīgus līderus, mēģina aptvert, kas notika - vai bijuši vāji kandidāti, vai iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens par vēlu izstājies no kandidēšanas par ASV prezidentu, vai paši demokrāti aizgājuši par tālu kreisā spārna virzienā, ignorējuši migrācijas jautājumu, kas uztrauc daudzus demokrātus.
Reizē viņš atzīmēja, ka demokrāti gatavojas "nākamajam vilnim", jo nākamā gada novembrī pārvēlēs visu pārstāvju palātu un trešdaļu Kongresa, un, kā norādīja eksperts, parasti pretējā partija atkal pārņem kontroli. "Tramps saprot, ka ir tikai divi gadi ar brīvākām rokām, un tad būs grūtāk," pauda Andžāns.
LETA jau rakstīja, ka Ukrainas prezidents vizītes gaitā Vašingtonā piektdien, 28.februārī, bija gatavs noslēgt vienošanos, lai nodrošinātu ASV piekļuvi derīgo izrakteņu rezervēm Ukrainā, taču pēc publiskā strīda, kas izraisījās Baltā nama Ovālajā kabinetā ar Trampu un viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, Zelenska vizīte Baltajā namā tika pārtraukta priekšlaikus, un vienošanās netika parakstīta.
Naktī uz otrdienu kāda Baltā nama amatpersona, kas vēlējās palikt anonīmā, paziņoja, ka militārā palīdzība Ukrainai tiek apturēta un pārskatīta. Tikmēr Tramps personīgi nav sniedzis nekādus paziņojumus par šo jautājumu.
Vēlāk otrdienā Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka vēlas sakārtot attiecības ar ASV prezidentu un strādāt Baltā nama saimnieka "stingrā vadībā", lai nodrošinātu ilgstošu mieru Ukrainā.
Vienlaikus Tramps, uzstājoties ar runu abu Kongresa palātu kopīgajā sēdē, otrdienas vakarā cita starpā paziņoja ka Zelenskis esot viņam apliecinājis Kijivas gatavību sarunām ar Krieviju un noslēgt vienošanos ar Vašingtonu par derīgajiem izrakteņiem.
"Es saņēmu svarīgu vēstuli no Ukrainas prezidenta Zelenska. Vēstulē teikts, ka Ukraina ir gatava sēsties pie sarunu galda, cik drīz vien iespējams, lai pietuvinātu ilgstošu mieru," pavēstīja Tramps.