Pasaulē lielākais aisbergs bīstami pietuvojies Lielbritānijai piederošai salai

Pasaulē lielākais aisbergs ir uzskrējis uz sēkļa seklos ūdeņos pie nomaļas Lielbritānijas salas Dienviddžordžijas, kur mīt miljoniem pingvīnu un roņu, vēsta “BBC”.

Šķiet, ka aisbergs ir iestrēdzis un salas dienvidrietumu krastā un tam vajadzētu sākt šķelties.

Zvejnieki baidās, ka viņi būs spiesti cīnīties ar milzīgiem ledus gabaliem, un tas var ietekmēt pingvīnus, kas barojas šajā apgabalā.

Taču Antarktīdas zinātnieki saka, ka ledus iekšpusē ir ieslodzīts milzīgs daudzums barības vielu un ka, tam kūstot, tas var izraisīt dzīvības eksploziju okeānā.

"Tas ir kā barības vielu bumbas nomešana tukša tuksneša vidū," saka profesore Nadīna Džonstona no “British Antarktic Survey”.

Ekologs Marks Belšjē sacīja: "Ja tas sadalīsies, radušies aisbergi, visticamāk, apdraudēs kuģus, pārvietojoties vietējās straumēs, un var ierobežot kuģu piekļuvi vietējām zvejas vietām."

40 gadu ilgais aisberga stāsts sākās, kad 1986. gadā no Filhnera-Ronas ledus šelfa nolūza milzīgs ledus gabals.

Decembrī tas beidzot atbrīvojās pēc ieslodzījuma okeāna virpulī un virzījās uz ziemeļiem cauri siltākiem ūdeņiem ar iesauku aisberga aleja, kur tas palika neskarts. Dažas dienas šķita, ka tas pat griezās uz vietas, bet februāra vidū palielināja ātrumu, nobraucot aptuveni 30 km dienā.

"Visu aisbergu nākotne ir tāda, ka tie mirs. Ir ļoti pārsteidzoši redzēt, ka A23a ir izturējis tik ilgu laiku un zaudējis tikai aptuveni ceturto daļu no savas platības," sacīja profesors Hjū Grifits.

Sestdien 300 m augsts ledus gabals ietriecās seklajā kontinentālajā šelfā aptuveni 80 km attālumā no sauszemes, un tagad šķiet, ka tas ir stingri nostiprinājies.

"Tas, iespējams, paliks vairāk vai mazāk tur, kur tas ir, līdz atdalīsies gabali," saka profesors Endrjū Meijers no “British Antarktic Survey”.

Tas uzrāda progresējošas sabrukšanas pazīmes - ja kādreiz tas bija 3900 kvadrātkilometru liels, un tas nepārtraukti saruka, izlejot milzīgu ūdens daudzumu, virzoties uz siltākām jūrām, tagad tas ir aptuveni tikai 3234 kvadrātkilometrus liels.

Plūdmaiņas to cels uz augšu un uz leju, un tur, kur tas pieskaras kontinentālajam šelfam, tas slīd uz priekšu un atpakaļ, erodējot akmeni un ledu.

Tur, kur ledus pieskaras, ir tūkstošiem sīku radījumu, piemēram, koraļļi, jūras gliemeži un sūkļi.

Īstermiņā tas šīm sugām ir katastrofāli, taču tā esot dabiska dzīves cikla sastāvdaļa reģionā.

Pastāv bailes par salu lielākajiem radījumiem - 2004. gadā aisbergs citā apgabalā ietekmēja pingvīnu vairošanās panākumus, izraisot nāves gadījumu pieaugumu, taču eksperti tagad domā, ka lielākā daļa Dienviddžordžijas putnu un dzīvnieku izbēgs no šāda likteņa.

Daži pingvīni, kas meklē barību vietā, kur ir iestrēdzis aisbergs, var tikt ietekmēti - aisbergs izkausē saldūdeni sālsūdenī, samazinot pārtikas daudzumu, tostarp krilu (mazu vēžveidīgo), ko ēd pingvīni.

Viņš skaidro, ka putni varētu pārcelties uz citām barošanās vietām, taču tādējādi tie konkurētu ar citām radībām.

"Bez ledus mums nebūtu šo ekosistēmu. Tās ir vienas no produktīvākajām pasaulē, un tās uztur milzīgu skaitu sugu un atsevišķu dzīvnieku, kā arī baro lielākos dzīvniekus pasaulē, piemēram, zilo vali," skaidro profesors Grifits.

Pazīme, ka šī barības vielu izdalīšanās ir sākusies ap A23a, būs tad, kad ap aisbergu uzziedēs plašs fitoplanktons. Tas izskatītos kā plašs, zaļš oreols ap ledu, kas būs redzams no satelīta attēliem nākamo nedēļu un mēnešu laikā.

Ledus kalnu dzīves cikls ir dabisks process, taču sagaidāms, ka klimata pārmaiņas radīs vairāk aisbergu, jo Antarktīda sasilst un kļūst nestabilāka.