Kāpēc Baltijas valstīm neļāva piedalīties Londonas drošības samitā?

Londonā notikušajā 18 valstu samitā, kurā tika apspriesta drošības situācija Eiropā ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotās politikas kontekstā, Baltijas valstis nepiedalījās . Ne tāpēc, ka negribētu, vai nevarētu. Latviju, Lietuvu un Igauniju uz samitu vispār neuzaicināja, līdz ar to no klātienes sarunām vienkārši izslēdzot.

Starp samita dalībniekiem bija NATO ģenerālsekretārs Marks Rite, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo. Uzaicināto vidū bija arī Polijas, Čehijas, Somijas, Norvēģijas un citu Eiropas valstu līderi.

Pēc samita, kas notika aiz slēgtām durvīm, Kīrs Stārmers paziņoja, ka Lielbritānija un Francija kopā ar Ukrainu strādās pie plāna, kā izbeigt karadarbību ar Krieviju, un šis plāns tiks iesniegts ASV.

“Pastāv risks, ka Putins atkal uzbruks, ja viņam tiks dota tāda iespēja (..), tāpēc es tik ļoti koncentrējos uz to, kas ir garantija. Kā mēs aizstāvēsim līniju, ja tiks panākta vienošanās par līniju," viņš sacīja.

Tas, kur šī fiziskā līnija starp abām konfliktā iesaistītajām pusēm varētu būt, ir apspriežams jautājums, piebilda Stārmers. Vairāk par samitā apspriesto šeit.

Ar Baltiju apspriežas tiešsaistē

Baltijas valstis uz samitu nebija uzaicinātas, taču K. Stārmerssazvanījās tiešsaistē ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas prezidentu Alaru Karisu.

Pēc tiešsaistes sarunas ar K. Stārmeru premjere Evika Siliņa sacīja, ka šī saruna bijusi ļoti nozīmīga Baltijas valstu līderiem. Viņa minēja, ka tostarp sarunā runāts par NATO 5.pantu. "Tas ir spēkā un darboties spējīgs, par to nekādu jautājumu nav," teica E. Siliņa. Vairāk šeit .

Drīz pēc sarunas ar K. Stārmeru viņa ar ierakstu dalījās arī mikroblogošanas vietnē “X”

Pēc Siliņas aģentūrai LETA teiktā, Baltijas valstis arī izteica neapmierinātību Stārmeram, ka nebija aicinātas uz tikšanos, jo Baltijas valstis ir Eiropas austrumu ārējā robeža. Lielbritānijas premjers esot paudis atbalstu un sapratni, un tāpēc notikusi šāda tikšanās, lai arī Baltijas viedoklis būtu pārstāvēts.

Ar nepatīkamo faktu, ka uz samitu nebija uzaicināta Latvija, bija neapmierināts arī Saeimas deputāts Andris Kulbergs, kurš mikroblogošanas vietnē ‘X’ vakar ierakstīja: “Beidzot mēs redzam sarakstu, ar valstīm, kas tiekās šodien Londonā. Visas ES un Krievijas ārējās robežvalstis tiekas, izņemot mūs 3. Uzaicinātas ir Somija, Rumānija, Norvēģija, Polija? Kāpēc nav Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Kur ir mūsu diplomātiskais korpuss? Man tas nešķiet pieņemami, ka Baltijas valstis nav uzaicinātas. Kādu signālu tas raida Krievijai?”

Viņš sola šodien šo jautājumu pacelt oficiālā līmenī.

Stārmers atvainojas

"Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ļoti skaidri pateica, ka esam neapmierināti, ka neesam uzaicināti uz Londonu. Un Apvienotās Karalistes premjerministrs faktiski sāka savu runu ar atvainošanos , sakot, ka nākamreiz tādas lietas izvairīsies," LRT RADIO raidījumam "Lietuvos diena" sacīja prezidenta Gitana Nausēdas vecākā padomniece Asta Skaisgirite.

Pēc prezidenta padomnieka teiktā, zvanā tika apspriesta augsta līmeņa tikšanās starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski.

"Vispirms, protams, tika apspriests piektdienas pasākums Baltajā namā, kad prezidents Zelenskis ļoti ātri pameta biroju pēc diezgan brutālas, es teiktu, sarunas ar ASV prezidentu. Pēc Kīta Stārmera domām (un šeit, iespējams, nevaram nepiekrist), šī saruna ir jāturpina pēc iespējas ātrāk, lai Zelenskis atkal tiktos ar Donaldu Trampu, vēlams, piedaloties arī Eiropas līderiem," viņa norādīja. "Tikai Krievija var priecāties par piektdienas tikšanās rezultātu," uzsvēra A. Skaisgirite. "Gan Baltijas valstis, gan Apvienotā Karaliste bija vienisprātis, ka, ja plaisa starp ASV un Ukrainu saglabāsies, no tā iegūtu tikai Krievija." "Tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, jāpieliek diplomātiskas pūles, lai abus līderus atgrieztu pie viena galda," piebilda prezidenta padomniece.

Igaunijā Stārmera rīcību nosauc par diplomātisku kļūdu

Igaunijas amatpersonas Apvienotās Karalistes lēmumu izslēgt Igauniju no plānotajām augsta līmeņa Ukrainas sarunām, kas notiks Londonā, nosaukušas par diplomātisku kļūdu, kas saistīta ar drošības riskiem, raksta Igaunijas medijs err.ee

Igaunijas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons sacīja: “Es zinu, ka mūsu diplomāti strādā, lai sasniegtu šo mērķi, taču fakts paliek fakts, ka tas neizskatās īpaši labi.

Deputāts arī pauda neapmierinātību ar saziņas formātu, norādot, ka attālinātā saruna nevar adekvāti aizstāt klātienes tikšanos.

Marko Mihkelsons: "Man personīgi tas nepatīk. Es zinu, ka konsultācijas notiek arī virtuāli, kā tas notika tikšanās laikā ar [Francijas prezidentu Emanuelu] Makronu, izmantojot videozvanu, bet liela daļa komunikācijas notiek arī ES kontekstā."

Igaunijas medijs atzīmē, ka St;armera izvēles nozīme joprojām ir neskaidra — vai tas būtu šķietami diplomātisks, loģistikas nepieciešamība vai kas cits.