Eiropas Komisija nākusi klajā ar plānu elektroenerģijas izmaksu samazināšanai, koncentrējoties uz tarifu pakešu maiņu, patēriņa samazināšanu pīķa stundās, nacionālo enerģijas nodokļu samazināšanu, atjaunojamo energoresursu attīstības paātrināšanu un gatavošanos iespējamiem cenu satricinājumiem, raksta “postimees.ee”.
ES enerģētikas stratēģijas mērķis ir samazināt enerģijas izmaksas, veidot enerģētikas savienību, piesaistīt jaunas investīcijas un sagatavoties iespējamām enerģētikas krīzēm.
Eiropas Komisija norāda, ka plāns ātri atvieglos slogu patērētājiem un šī mērķa sasniegšanu paātrinās, palielinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzlabojot energoefektivitāti, palielinot enerģijas tirgus integrāciju un attīstot infrastruktūru. Plāns arī aicina risināt tādas strukturālas problēmas kā Eiropas atkarība no fosilā kurināmā importa un elektroenerģijas tīklu integrācijas trūkums.
Komisija lēš, ka stratēģijas īstenošana ļaus Eiropas Savienībai ietaupīt ievērojamas summas elektrības rēķinos - 2024. gadā ietaupījumi sasniegs aptuveni 45 miljardus eiro gadā, līdz 2030. gadam palielinoties līdz 130 miljardiem eiro un līdz 2040. gadam sasniedzot pat 260 miljardus eiro.
Lai elektroenerģiju padarītu pieejamāku, esot jāpaātrina ieguldījumi tīrā enerģijā un infrastruktūrā, kā arī jānodrošina gāzes tirgu pārredzamība un godīgums. Turklāt birokrātisko procedūru samazināšana atjaunojamās enerģijas iekārtu licencēšanai palīdzēs samazināt elektroenerģijas ražošanas izmaksas.
Komisija strādā, lai optimizētu enerģijas tarifu struktūru, sedzot tīkla un sistēmas izmaksas, nodokļus un nodevas, kā arī piegādes izmaksas. Dalībvalstis tiek mudinātas samazināt valsts nodokļus elektroenerģijai un vienkāršot piegādātāju maiņas procesu, ļaujot patērētājiem izvēlēties izdevīgākus tarifus.
Turklāt Komisija atbalsta ilgtermiņa līgumu izstrādi par elektroenerģijas piegādi, kas palīdzēs vājināt saikni starp elektroenerģijas cenām un nestabilajām gāzes cenām.
Tīkla tarifu samazināšanai komisija ierosina ieviest metodiku, kas nodrošina precīzāku energosistēmas izmaksu atspoguļojumu un stimulē efektīvu infrastruktūras izmantošanu.
ES uzskata, ka subsīdijas atjaunojamo energoresursu attīstībai sniegs būtisku labumu patērētājiem, jo samazinās enerģijas izmaksas un uzlabos energoefektivitāti - paredzams, ka līdz 2030. gadam šādi pasākumi ļaus ietaupīt līdz pat 162 miljardiem eiro gadā.
Augstās gāzes cenas negatīvi ietekmē Eiropas rūpniecības konkurētspēju, un, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, Komisija plāno pastiprināt ES gāzes tirgus uzraudzību. Tiks paplašinātas arī partnerattiecības ar uzticamiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem, nodrošinot papildu konkurētspējīgus importa avotus un ļaujot ES izmantot kolektīvo pirktspēju, lai uzlabotu piegādes apstākļus.
ES mērķis ir izveidot vienotu enerģētikas savienību, kas nodrošinās ciešāku tīklu integrāciju, stiprinās pārrobežu enerģijas tirdzniecību, veicinās elektrifikāciju, vienlaikus samazinot CO₂ emisijas apkures un dzesēšanas nozarēs, kā arī piesaistīs privāto kapitālu un enerģētikas sistēmas digitalizāciju.
Komisija arī atjauninās ES energoapgādes drošības sistēmu, lai novērstu tādus jaunus draudus kā kiberuzbrukumi, kritiskās infrastruktūras sabotāža un atkarība no importa, turklāt tiek izstrādāti pasākumi cenu krīžu novēršanai, tostarp ieteikumi dalībvalstīm veicināt elektroenerģijas patēriņa samazināšanu pīķa stundās un ierobežot enerģijas rēķinu pieaugumu.
ES ir apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu enerģiju, samazinot atkarību no fosilā kurināmā un aizsargājot patērētājus no cenu satricinājumiem, stiprinot energoapgādes drošību un radot apstākļus stabilai nākotnei.