Kalnu grēdās varētu slēpties milzīgas dabiskā ūdeņraža rezerves, kas ir tīrs kurināmais, taču tā sintētiskā ražošana balstās uz fosilo kurināmo, liecina jauns pētījums, ziņo “Interesting Engineering”.
Zinātnieki no Ģeozinātnes centra “Helmholtz GFZ” atklāja, ka ūdeņradis var veidoties dabisko ģeoloģisko procesu rezultātā, un plākšņu tektoniskā modelēšana palīdzēja komandai identificēt iespējamās ūdeņraža uzglabāšanas vietas kalnu grēdās.
Zinātnieki norāda, ka apgabali kalnu grēdās, kuros mantijas ieži atrodas tuvu virsmai, ir daudzsološas vietas dabiskai ūdeņraža ražošanai - ūdeņraža karstie punkti varētu ietvert Pirenejus, Alpus un daļu Himalaju.
"Šis jaunais pētījums padziļina mūsu izpratni par piemērotu vidi dabiskai ūdeņraža ražošanai," sacīja GFZ ģeodinamiskās modelēšanas nodaļas vadītājs Saša Brune.
Turklāt kalnu grēdas var palīdzēt iegūt dabisko ūdeņradi, kā arī pazemes ūdeņraža rezervuārus, kurus var izmantot, veicot urbumus.
"Ūdeņradi var radīt lielos daudzumos serpentinizācijas ceļā, kurā mantijas ieži reaģē ar ūdeni, radot jaunus minerālus un ūdeņraža gāzi. Tas notiek, kad mantijas ieži, kas parasti atrodas dziļi pazemē, miljoniem gadu laikā tiek nogādāti virspusē tektoniskās aktivitātes rezultātā," skaidro eksperti.
Šobrīd izpētes darbi jau notiek Pirenejos, Alpos un Balkānos, kur atklātas pirmās dabiskā ūdeņraža pazīmes.
"Jaunu izpētes koncepciju un stratēģiju izstrāde būs izšķiroša," sacīja vadošais autors Frenks Zvāns.
Zināms, ka modernās ūdeņraža ražošanas metodes nav īpaši labas, jo ražošanas procesos atmosfērā izdalās liels daudzums oglekļa dioksīda un siltumnīcefekta gāzes.
"Kopumā mēs varam būt pagrieziena punktā dabiskā ūdeņraža izpētē. Tādējādi mēs varam būt liecinieki jaunas dabiskās ūdeņraža nozares dzimšanai," uzskata Zvāns.