Donbass – šis resursiem bagātais reģions no okupantu karaspēka ir cietis un turpina ciest visvairāk. Vienlaikus Putins Donbasu vēlas sagrābt jau no 2014. gada, un potenciālās miera sarunās šis apgabals, visticamāk, būtu pirmais, ko Krievija pieprasītu atdot. "TV3 Ziņas" bija vienā no Donbasa pilsētām, kur tikās ar cilvēkiem, kas jau reiz ir piedzīvojuši krievu okupāciju. Ko viņi saka par izskanējušajiem lielvaru plāniem, ka viņiem šīs teritorijas būs jāatdod?
Ukraiņi agrāko kūrortpilsētu, kas bija slavena ar sālsezeriem, šodien sauc par spoku pilsētu, un sajūta tik tiešām ir tāda, ka dzīve šeit ir apstājusies. Frontes līnija ir vien astoņus kilometrus no Limanas, un pilsēta katru dienu tiek apšaudīta ar aviāciju. Tomēr namu pagrabos dzīvo ap 5000 iedzīvotāju. Jau trešais gads pazemē arī mums labi zināmajām kundzēm - Ļubai un Ņinai.
“Labdien, laimīgu jauno gadu! Galvenais, lai uzvara būtu. Ar dievpalīgu izdzīvojam, pamazām izdzīvojam. Mūs katru dienu bombardē, bet mēs stāvam! Nesalūstam, to nesagaidīs. ["TV3 Ziņas": Ko jūs domājat par to, ko Tramps saka?] Tramps? Es viņu, maitas gabalu, lai piedod man Dievs, bet es ar savām rokām viņu pakārtu. Es, kad izdzirdēju to, ka viņš saka, ka Ukraina ir vainīga, ka krievi karu sāka… Es biju šokā. Es esmu šokā. Kas mūs sāka bombardēt? Viņi, krievi. Kijivu, visu. Mūsu pilsētas, mūsu visu… un Ukraina ir vainīga?"
Šīs kundzes zina, ko nozīmē dzīvot okupācijā, un otrreiz to nevēlas piedzīvot, atbalsta savu prezidentu un cer, ka pārējā demokrātiskā pasaule ukraiņus nepametīs.
“Mūsu Zelenskis ir malacis, ka neparakstās uz visu, ko viņi grib. Mūsu resursus? Atvainojiet, bet kur ir visvairāk mūsu bagātību? Tur jau krievi visu ir izpostījuši un okupējuši. Mūsu Zelenski vēl apvaino, ka viņš neesot leģitīms - Putins, Lukašenko ir leģitīms, bet mūsu prezidents nav? Kādas vēlēšanas kara laikā?” saka Ņina.
Abas kundzes visu savu dzīvi ir nodzīvojušas Limanā Doneckas apgabalā, un viņas saka - Donbass bija ir un būs Ukraina.
Savukārt Ļuba bilst: “Putins grib, lai atdodam teritorijas, Tramps resursus, jā, un vēl armiju samaziniet, kas tas ir? Lasi šo visu un naktī nevari gulēt, es ļoti negribu, lai mūs nodod. Man ir žēl mūsu puišu, kas ir gājuši bojā. Par ko tad tas viss?”
Ļubas tante ikreiz, kad atbraucu, rāda, kā arvien vairāk un vairāk sagrūst viņas māja. Krievu armijas triecienā viņas dzīvokli nopostīja pilnībā, sieviete saka - mājas mums jau atņēma, ļoti negribas, lai atņem valsti.
“Man ir sajūta, ka mums spiedīs atdot zemi. Saproti, Ieva, tik ļoti sāp sirds. Ak dievs, kā sāp. Visas šīs sarunas… Tramps, Putins. Atdot mūsu zemi? Viņš taču gribēs arī Dnipropetrovskas, Mikolajivu, Odesu, ko, varbūt arī Kijiva mums jāatdod, lai vispār mūsu valsts nebūtu uz kartes? Kā tā var?” bilst Ļuba.