Franču kodolinženiera terora draudi neskaidri

Pagājušonedēļ Francijā apcietinātais Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) laboratorijā strādājošais inženieris atzinis, ka ar interneta starpniecību kontaktējies ar Ziemeļāfrikas islāmistu radikāļiem.

Francijas varasiestādes plāno apcietinātajam izvirzīt apsūdzības, taču atzinušas, ka viņa sarakstē nekādu konkrētu draudu neesot bijis.

Kāds Francijas tieslietu speciālists, kurš vēlējies palikt anonīms, sarunā ar AP pavēstījis, ka 32 gadus vecā inženiera e-pasta vēstulēs patiešām pieminēta uzbrukumu un terora aktu rīkošanas iespēja, taču šī tēma nav attīstīta. "Informācijas apmaiņa ar cilvēkiem, kuri saistīti ar Al Qaeda nodaļu islāmiskajā Magribā (AQIM), bija ļoti vispārīga, mēs nevaram runāt par operacionālo līmeni, par kādiem konkrētiem mērķiem un datumiem," atzinis cilvēks, kurš iesaistīts notikušā izmeklēšanā. Viņš arī piebildis, ka apcietinātais piedāvājis dažus "neskaidrus mērķus", un paziņojis, ka inženiera 25 gadus veco brāli sestdien jau nācies atbrīvot, jo tiek uzskatīts, ka viņam nav nekādas saistības ar plānotajiem uzbrukumiem.

Reuters atgādina, ka saskaņā ar Francijas pretterorisma likumiem aizturētajiem apsūdzība jāuzrāda četru dienu laikā pēc apcietināšanas, un tas nozīmē, ka tam jānotiek šīs nedēļas sākumā. Interesanti, ka Francijas mediji atbilstoši likumam pat nenosauc aizdomās turētā vārdu, vien norāda, ka viņš ir viens no vairāk nekā 7000 cilvēkiem, kuri strādā CERN laboratorijās. The Mail On Sunday gan identificējusi aizturēto kā alžīriešu izcelsmes Francijas pilsoni Adlēnu Hišoru, piebilstot, ka savulaik viņš nodarbojies ar kodolfizikas pētījumiem Rezenforda un Epltona laboratorijā Oksfordšīrā, – šis fakts licis izmeklēšanā iesaistīties britu izlūkdienestam MI-5 un Skotlendjardam.

Franču mediji raksta, ka radies iespaids – neraugoties uz iekšlietu ministra Brisa Ortefē apgalvojumiem, ka Francija varētu būt "izvairījusies no visļaunākā", aizdomās turētā radītie draudi nemaz neesot bijuši tik lieli. CERN pārstāvji norādījuši, ka darbavietā šim cilvēkam nav bijusi piekļuve materiāliem, kurus varētu izmantot terora aktu veikšanai. "Viņš nebija CERN štata darbinieks un savus pētījumus veica saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar citu institūtu. Viņa darbā nebija nebija nekādas saskarsmes ar kaut ko, ko varētu izmantot terorismam. CERN pētījumi elementārdaļiņu jomā ir saistīti ar Visuma galvenajām mīklām, un nevienam no šiem pētījumiem nav militāra pielietojuma," uzsvērts CERN paziņojumā.

Pasaulē

2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?

Svarīgākais