Priekšlikumā par nākamo Eiropas Savienības (ES) sankciju kārtu pret Krieviju iekļauts apjomīgs "ēnu flotes" darbībā iesaistīto kuģu saraksts, aģentūrai LETA pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte, komentējot iespējas masveidā sankcijām pakļaut Krievijas "ēnu flotes" kuģus.
ĀM pārstāve uzsvēra, ka viena no ES noteikto sankciju pret Krieviju prioritātēm ir mazināt Krievijas budžeta ieņēmumus no energoresursu, tostarp pa jūru transportēto naftas produktu, eksporta, lai mazinātu tās spējas veikt karadarbību Ukrainā.
Pēc Eglītes paustā, Latvija ciešā sadarbībā ar citām līdzīgi domājošām ES dalībvalstīm "veic rūpīgu darbu", lai sagatavotu priekšlikumus un panāktu pēc iespējas lielāka Krievijas "ēnu flotes" kuģu skaita sankcionēšanu. Viņa pieminēja, ka pērn 16. decembrī tika pieņemta ES sankciju pret Krieviju 15. kārta, kurā cita starpā tika noteiktas sankcijas pret 52 trešo valstu kuģiem, palielinot ES sankcionēto Krievijas "ēnu flotes" kuģu skaitu līdz 79.
ĀM preses sekretāre klāstīja, ka paralēli sankciju noteikšanai pret kuģiem gan ES līmenī, gan sadarbojoties ar līdzīgi domājošām ES un NATO dalībvalstīm, notiek darbs ar kuģu karogu valstīm, lai mudinātu tajās strādājošo kuģu reģistru institūcijas stingrāk kontrolēt kuģiem esošos tehniskās atbilstības un apdrošināšanas sertifikātus, kas ļautu pārliecināties par kuģu atbilstību starptautiskos regulējumos noteiktām kuģošanas drošības un vides aizsardzības prasībām.
Kā vēstīja interneta izdevums "Politico", Eiropas valstis risina sarunas par plaša mēroga operācijām, lai aizturētu Krievijas "ēnu flotes" tankkuģus Baltijas jūrā.
Izdevums atsaucas uz diviem anonīmiem ES diplomātiem un divām valdības amatpersonām. ES patlaban arī izstrādā jaunus tiesību aktus, lai šīm iniciatīvām piešķirtu juridisku spēku, norāda "Politico".
Cita starpā tiek apspriesta iespēja izmantot starptautiskās tiesības, lai aizturētu kuģus ekoloģisku apsvērumu vai pirātisma dēļ. Ja šāda pieeja neizdosies, valstis var mēģināt rīkoties patstāvīgi, kopīgi pieņemot līdzīgus jaunus likumus, norādīja "Politico" avoti.
Saskaņā ar Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas teikto, aptuveni 50% no Krievijas naftas tirdzniecības, kam piemērotas sankcijas, notiek caur Somu līci.
"Pastāv draudi videi, notiek uzbrukumi mūsu zemūdens infrastruktūrai. Rodas jautājums, ko mēs varam darīt ar šiem kuģiem. Mēs nevaram bloķēt visu jūru, bet mēs varam īstenot lielāku kontroli (..). Ir daudz iespēju," sarunā ar "Politico" uzsvēra Cahkna.
Kā norāda izdevums, pašreizējās sarunas ilustrē Eiropas neapmierinātību ar to, ka Krievija turpina transportēt naftu un veikli apiet Rietumu sankcijas pret tās "ēnu floti", ko veido veci kuģi ar slēptiem īpašniekiem un apšaubāmiem apdrošinātājiem.
Vienlaikus Krievijas "ēnu flotes" kuģi, ļoti iespējams, ir iesaistīti sabotāžas aktos, lai kaitētu rietumvalstu kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, sakaru kabeļiem Baltijas jūrā.
Saskaņā ar "Politico" rīcībā esošo informāciju, Krievijas "ēnu flotē" varētu būt līdz pat 17% no visiem pasaules naftas tankkuģiem. Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) Eiropas un Krievijas nodaļas vadītājs Aizeks Levijs lēš, ka aptuveni 80% Krievijas jēlnaftas šobrīd tiek transportēti ar "ēnu flotes" tankkuģiem.
Tomēr, pēc ekspertu domām, nebūs viegli īstenot praksē plānus, kas vērsti pret Krievijas "ēnu floti", jo šādi pasākumi saistīti ar lielām izmaksām, apgrūtinošu loģistiku un nepieciešamību pretdarboties Maskavas un citu valstu, zem kuru karogiem kuģo tankkuģi, atbildes pasākumiem.