Krievijas ļaunprātīgās aktivitātes Āfrikā ietekmē arī visas Eiropas drošību, brīdina ministre
Svarīgi, lai Ķīna pārtrauc sniegt atbalstu un "iespējot agresorvalsti" Krieviju tās karā pret Ukrainu, ceturtdien ikgadējās ārpolitikas debatēs uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže.
Pēc politiķes vārdiem, Latvija ar Ķīnu turpina uzturēt konstruktīvas attiecības, saglabājot atvērtību abpusēji izdevīgas sadarbības attīstīšanai. Braže apliecināja, ka dialogā ar Ķīnu Latvija nevairīsies uzrunāt jautājumus, kuros nostājas būtiski atšķiras.
Pēc viņas paustā, Latvija kopā ar sabiedrotajiem un līdzīgi domājošām valstīm uzskata, ka Ķīnai kā kodolvalstij ir jāuzņemas atbildība, jānodrošina caurskatāmība un pilnvērtīgi jāiesaistās bruņojuma kontroles mehānismos.
Braže akcentēja, ka pasaulē viss ir arvien ciešāk saistīts, tāpēc pērn ir daudz paveiktu, lai stiprinātu Latvijas attiecības ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, īpaši NATO partnervalstīm - Austrāliju, Japānu, Jaunzēlandi un Koreju, kā arī ar Indiju. Viņa klāsta, ka valstis vieno demokrātiskas vērtības, ekonomiskas intereses, un pieaugoša abpusēja interese par drošības izaicinājumiem eiroatlantiskās drošības telpā un Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Viņa pieminēja, ka konfliktu atsākšanās Tuvajos Austrumos ir otrs nopietnais drošības risks, kas turpinās ietekmēt globālo dienaskārtību. Aizvadītajā gadā karadarbība un humānā katastrofa Gazā, kā arī "Hamās" un "Hizbollah" teroristu uzbrukumi Izraēlai neatstāja Latvijas sabiedrību vienaldzīgu.
"Latvija sniedz tiešu ieguldījumu reģiona stabilitātē, piedaloties divās starptautiskās ANO misijās - Pamiera uzraudzības misijā Jeruzālemē un miera uzturēšanas misijā Libānā," teica ārlietu ministre.
Viņa turpināja, ka panāktais pamiers Gazā un jau notikusī atsevišķu "Hamās" sagūstīto ķīlnieku atbrīvošana dod cerības uz situācijas stabilizāciju. Braže akcentēja, ka Latvija iestājas par visu "Hamās" sagūstīto ķīlnieku tūlītēju atbrīvošanu.
Ārlietu ministres ieskatā, Irāna ir agresīvs, destabilizējošs spēks reģionā - tieši atbalstot Krieviju agresijas karā pret Ukrainu, veicot tiešus uzbrukumus Izraēlai, atbalstot bruņotus grupējumus reģionā, kā arī turpinot kodolprogrammas attīstīšanu.
"Diktatora Bašara al Asada brutālā režīma krišanu Sīrijā ir brīdinājums citiem diktatoriem. Tā ir būtiski vājinājusi Krievijas un Irānas pozīcijas reģionā," teicsa Braže, pieminot, ka Latvija atbalstīs Eiropas Savienības un reģiona partneru centienus panākt iekļaujošu procesu Sīrijas valsts apvienošanai un atjaunošanai.
Ārlietu ministre klāstīja, ka Āfrika ir svarīgs ES partneris. Viņa akcentēja, ka Krievijas ļaunprātīgās, koloniālās aktivitātes Āfrikā - atbalsts vardarbīgiem apvērsumiem, un bruņotiem grupējumiem, resursu zādzība, kā arī citu konfliktu eskalācija Āfrikas kontinentā skar arī visas Eiropas drošību.
"Mēs turpināsim attīstīt politisko dialogu ar Āfrikas partneriem - gan ES kopējās ārpolitikas ietvaros, gan caur divpusējiem attīstības sadarbības projektiem, gan gadījumā, ja tiksim ievēlēti ANO Drošības padomē," teica Braže.
Viņa sacīja, ka ir jāstrādā globāli, lai apkarotu Krievijas aģentu tīklu un propagandas izplatīšanos - Latvijai ir jābūt klāt visur, lai paustu savu redzējumu, aizstāvētu Ukrainu, un darītu visu, kas valsts spēkos, lai izolētu Krieviju un Baltkrieviju starptautiskajās organizācijās.
Tāpēc, kā uzsver ārlietu ministre, viens no Latvijas ārpolitikas mērķiem ir dalība ANO Drošības padomē 2026. un 2027.gadā. Viņasprāt, dalība ANO Drošības padomē būs ieguldījums Latvijas drošības un suverenitātes stiprināšanā. Tāpat, pēc Bražes domām, tā ir iespēja būt pie pasaules lielākā diplomātijas galda un piedalīties globālās dienaskārtības veidošanā.
"Tā ir iespēja mums būtiski padziļināt sadarbību ar esošajiem sabiedrotajiem ASV, Lielbritāniju un Franciju, kā arī sasniegt jaunas ausis un acis, sirdis un prātus," teica ārlietu ministre, uzsverot vajadzību reformēt ANO struktūras, tostarp ANO Drošības padomi, kur Latvijai ir jābūt klāt, nevis jāatstāj šī platforma Krievijas dezinformācijai un manipulācijām.