Baltkrievu tauta ir apspiesta, taču tā nav samierinājusies ar diktatora Aleksandra Lukašenko režīmu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore Beāte Livdanska.
Viņa norādīja, ka aizvadīto piecu gadu laikā Lukašenko režīms ir darījis visu iespējamo, lai ar represijām ne tika atļautu diktatoram vēl vairāk uzurpēt varu, bet ieviest sabiedrībā "absolūtu baiļu režīmu", izrēķinoties gan ar iedzīvotājiem, gan ar opozīciju ārpus Baltkrievijas robežām.
Livdanska atzīmēja, ka pēc iepriekšējām vēlēšanām opozīcijas līderi masveidā vai nu tika "izspiesti" uz ārzemēm, vai arī devās prom no Baltkrievijas paši, lai izvairītos no apcietinājuma un represijām. Viņa pieminēja, ka patlaban Baltkrievijas iedzīvotāji var nonākt apcietinājumā arī par sīkiem pārkāpumiem, piemēram, par sociālajos tīklos ar "patīk" atzīmētu ierakstu, kura saturs traktējams kā pret režīmu noskaņots, tādējādi piespriežot sodu par ekstrēmistisku aktivitāti.
LĀI pētniece norāda, ka patlaban cietumos Baltkrievijā atrodas vairāk nekā 1300 politieslodzīto. Ir apspiesta runas brīvība, aizliegta pulcēšanās, un nepastāv neatkarīgie masu mediji. Viņa uzsvēra, ka šādos apstākļos, kad represijas pret baltkrievu sabiedrību ir eskalējušās, sabiedrība atrodas nemitīgās bailēs par izdzīvošanu, ja tiks izrādīta jebkāda pretošanās režīmam.
"Patlaban jebkāda protestu kustība, protams, nav iespējama. Režīms patiesi ir darījis visu iespējamo, lai ne tikai vērstos pret cilvēkiem ar represijām, bet arī lai tos iebiedētu. Šis risks - iet ielās kā pirms pieciem gadiem - gluži vienkārši ir pārāk liels," sacīja Livdanska.
Viņa uzskata, ka Rietumiem ir jāturpina atbalstīt baltkrievu demokrātiskos spēkus, demokrātisko opozīciju ārpus Baltkrievijas robežām. Tāpat ir jāpiemēro stingrāks sankciju režīms pret Baltkrieviju. LĀI pētniece akcentēja, ka ilgākā laikā sankcijas atstāj iespaidu uz diktatoru un viņa aktivitātēm.
Viņa uzsvēra, ka vienlaikus ir jāatbalsta arī baltkrievu pilsoniskā sabiedrība. Pēc Livdanskas paustā, neskatoties uz to, ka pagājušajā nedēļā Baltkrievijas ielās nenotika protesti, protesti notika baltkrievu diasporā. Pētniece norādīja, ka Rietumu pirmais un galvenais pienākums ir atbalstīt baltkrievu pilsonisko sabiedrību.
Runājot par vēlēšanām Baltkrievijā, LĀI pētniece skaidroja, ka tās bija zīmīgas ar vēl vienu notikumu - tika ierobežotas ārpus Baltkrievijas robežām esošo baltkrievu iespējas nobalsot konsulātos un vēstniecībās. Viņa pieļāva, ka, ja vēlēšanu iznākums būtu citāds, tad tikai diasporas dēļ, kā to varēja redzēt 2020. gada vēlēšanās.
Livdanskas ieskatā, ja piepildītos šāds scenārijs, tad Baltkrievijā varētu notikt līdzīga situācija kā Moldovā, kur par prezidenti kļuva Maija Sandu, jo par viņu balsoja diaspora. Viņa piekrita, ka šajās vēlēšanās represiju apmērs bija tik milzīgs, ka Lukašenko centās nodrošināties arī pret šādu iespējamību.
LĀI pētniece arī piebilda, ka jebkurš spiediens pret Baltkrieviju, tostarp politiskie paziņojumi no Rietumu līderiem un Eiropas Savienības dalībvalstīm par to, ka vēlēšanas nav leģitīmas, ir neliels, tomēr nozīmīgs politisks žests. Viņa secināja, ka spiediens pret Baltkrieviju ir jāturpina, lai, iespējams, nākotnē valsts tuvotos pozitīvām pārmaiņām, proti, demokratizācijai.
LETA jau rakstīja, ka svētdien, 26. janvārī, notikušajā Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu farsā "uzvarējis" diktators Lukašenko, kurš valstī ir pie varas kopš 1994. gada, svētdien pavēstīja varas iestāžu rīkotās "balsotāju aptaujas" pārstāvji.
Autoritārais līderis saņēmis 87,6% balsu, teikts Baltkrievijas Jaunatnes organizāciju komitejas, "aptaujas" rīkotāju, paziņojumā. Baltkrievu opozīcijas medijs "Naša Ņiva" vēsti par oficiālo aptauju publicējis ar virsrakstu "Lukašenko uzzīmēti 87,6%".
Pārējie kandidāti, kas, tiesa, visi ir režīmam lojāli, saņēmuši no 1,2 līdz 2,7%. Pret visiem balsojuši 5,1% vēlētāju, norādīja "aptaujas" rīkotāji.
Kā pauž "Naša Ņiva", Lukašenko uzzīmētie 87,6% ir nedaudz vairāk par 87,28%, ko atbilstoši Kremļa versijai Krievijas pēdējās "vēlēšanās" saņēma diktators Vladimirs Putins.
Svētdienas "vēlēšanās" Baltkrievijā vēlētāju aktivitāte bijusi 80%, apgalvo varas iestādes. Tiesa, daži no tiem, kas vēlēšanas apmeklēja, ziņoja, ka balsotāju reģistrācijas žurnāli bijuši tukši.