Bīstami augsta gaisa temperatūra var nogalināt par 50% vairāk eiropiešu, liecina jauns pētījums

Karstākajā scenārijā tiek prognozēts nāves gadījumu pieaugums par 80 000, raksta “The Guardian”.

Bīstami augstas temperatūras dēļ Eiropā līdz gadsimta beigām var iet bojā par 50% vairāk cilvēku, liecina pētījums.

Pētnieki lēš, ka katru gadu "neoptimālas temperatūras" dēļ ies bojā papildu 8000 cilvēku pat visoptimistiskākajā planētas uzsildītā piesārņojuma samazināšanas scenārijā. Karstākais ticamais scenārijs, ko viņi uzskaitīja, liecināja par 80 000 ar temperatūru saistīto nāves gadījumu pieaugumu gadā.

Rezultāti izaicina argumentu, kas populārs to vidū, kuri saka, ka globālā sasilšana ir labvēlīga sabiedrībai, jo mazāk cilvēku mirst no aukstā laika.

"Mēs gribējām to pārbaudīt," sacīja Pjērs Maselots, Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skolas statistiķis un pētījuma galvenais autors. "Un mēs skaidri pierādījām, ka klimata pārmaiņu dēļ mēs redzēsim ar temperatūru saistīto nāves gadījumu pieaugumu."

Pētījuma pamatā ir iepriekšējie pētījumi, kuros zinātnieki sasaistīja temperatūru ar dažādu vecuma grupu mirstības rādītājiem 854 pilsētās visā Eiropā. Viņi tos apvienoja ar trim klimata scenārijiem, pētot iespējamās izmaiņas iedzīvotāju struktūrā un temperatūrā gadsimta laikā.

Visos trīs scenārijos viņi atklāja, ka augstā temperatūra nogalinātu vairāk cilvēku nekā šodien.

Tiek prognozēts, ka nāves gadījumu skaits visvairāk pieaugs karstajā Dienvideiropā, īpaši Vidusjūras reģionā, bet otrs karstais punkts būs Centrāleiropā, kas aptver Šveici, Austriju un daļu Vācijas dienvidu un Polijas. Tikmēr vēsākajā Ziemeļeiropā gaidāms neliels nāves gadījumu skaita samazinājums.

"Piemēram, Norvēģijā mēs varētu redzēt ļoti nelielu labumu," sacīja Maselots. "Bet to pilnībā aizēno šis milzīgais pieaugums, ko mēs redzam dienvidu valstīs."

Karstums un aukstums ir klusi slepkavas, kas kaitē ķermenim, pirms tie sasniedz galējības, kas izraisa hipotermiju un karstuma dūrienu. Karstuma viļņu laikā palielinās nāves gadījumu skaits, īpaši vecu vai slimu cilvēku vidū, jo karstais laiks liek viņu ķermenim pārkarst un strādāt ar lielāku jaudu, neļaujot atpūsties. Savukārt aukstuma periodi paaugstina asinsspiedienu un veicina virkni sirds un plaušu problēmu.

"Izsakoties vienkārši, karstā laika pieaugums nogalinās vairāk cilvēku, nekā aukstā laika samazināšanās izglābs," sacīja Tims Osborns, klimata zinātnieks no Austrumanglijas universitātes, kurš nebija iesaistīts pētījumā.

"Lai gan šis jaunais pētījums nav pēdējais vārds šajā jautājumā, tas atklāj jaunus ceļus, rūpīgi pārbaudot cilvēku neaizsargātību pret ekstremālām temperatūrām atkarībā no vecuma un pilsētas, un tas ir daudz detalizētāks nekā iepriekšējais darbs."

Analīzē, kas attiecās tikai uz Eiropas pilsētām, netika ņemti vērā lauku reģioni, kas ir mazāk pakļauti pilsētas siltuma efektam, vai citas planētas daļas, kur karstums ir aktuālāka problēma. Kopumā viņi lēsa, ka augstās temperatūras scenārija dēļ no 2015. līdz 2099. gadam Eiropā no bīstamas temperatūras mirs papildu 2,3 ​​miljoni cilvēku.

Labdarības pētniecības organizācijas “Wellcome” klimata un veselības eksperte Madlēna Tomsone sacīja, ka bojāgājušo skaits ir tikai viens no temperatūras paaugstināšanās draudiem.

"Ārkārtējs karstums ne tikai nogalina - tas izraisa arī plašu nopietnu veselības problēmu klāstu. Tas ir saistīts ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību, spontāno abortu un sliktas garīgās veselības risku,” viņa teica.

Klimata zinātnes noliedzēji ir iebilduši pret piesārņojuma samazināšanu, pamatojoties uz to, ka globālā sasilšana glābs dzīvības, jo aukstums nogalina vairāk cilvēku nekā karstums. Zinātnieki saka, ka dažādie reakcijas rādītāji uz temperatūras izmaiņām nozīmē, ka karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits pieaugs daudz ātrāk, nekā aukstuma izraisīto nāves gadījumu skaits samazināsies, īpaši augstākā temperatūrā.

Pētījumā tika pētīts, kā varētu glābt dzīvības, ja cilvēki pielāgotos temperatūras izmaiņām un samazinātu viņu pakļaušanu neērtām temperatūrām. Karstākajā scenārijā tikai “neticami spēcīgs” pielāgošanās līmenis varētu apturēt nāves gadījumu skaita pieauguma tendenci, atklāts pētījumā. Scenārijā, kas samazina oglekļa piesārņojumu, temperatūras iedarbības pazemināšanās par 50% bija pietiekama, lai samazinātu nāves gadījumu skaitu.

"Labā ziņa ir tā, ka mēs varam pielāgoties," sacīja Viktors Resko de Dioss, Leidas universitātes vides inženieris, kurš nebija iesaistīts pētījumā. "Adaptācija sākas ar salīdzinoši vienkāršiem risinājumiem, lai gan tie nav bezmaksas, piemēram, gaisa kondicionēšanas uzstādīšanu vai telpu izveidi, kas kalpo kā klimata patvertnes."

"Taču mums ir jārisina arī sarežģītāki risinājumi, piemēram, zaļo zonu palielināšana pilsētās, lai mazinātu pilsētas sasilšanu, un veselības sistēmu pielāgošana," viņš piebilda.